Albuma pamatu veido uz faktiem balstīts stāsts par to, kā ap mūsu ēras 920. gadu vikingu vadonis Egils Skallagrimsons kopā ar brāli Torolfu un vēl veselu sekotāju pūli ieradies pie senajiem kuršiem laupīšanas nolūkos. Tomēr viņš ticis sagūstīts līdz ar visiem pārējiem vikingiem un iemests pagrabā. Kamēr kurši svinējuši uzvaru, Egilam izdevies atsiet rokas, atbrīvot arī savus biedrus un izbēgt, lai savukārt vēlreiz mēģinātu uzbrukt kuršiem. Pēc pamatīga slaktiņa vikingu sirotāji tomēr bijuši spiesti bēgt atpakaļ uz saviem kuģiem. Šo stāstu no senākām sāgām vispirms literāri apstrādājis un sakārtojis divpadsmitā gadsimta islandiešu pazīstamākais autors Snorri Sturlusons, vēlāk to par akurātu atzinuši mūsdienu vēsturnieki, bet Armands Alksnis uz tā pamata būvējis savas apjomīgās «Roksāgas: Senā Kursa» sižetu. Tas izklāstīts 25 dziesmu veidā, kuras katra sarakstīta no sava personāža skatpunkta - interesants un latviešu mūzikā reti izmantots paņēmiens.
Roksāgas autors pieaicinājis veselu plejādi instrumentālistu un vokālistu. Egila partijas izpilda Ivo Fomins, Torolfa loma tikusi Jānim Buķelim, memmesdēliņu Loķi tēlo Andris Ērglis, bet kuršu meiteni Mari, kas drīzāk gatava doties līdzi vīrišķīgajam laupītājam, - Paula Dukure. Tomēr visneaizmirstamāko iespaidu ar savu spēku un pārliecību atstāj Aivars Brīze dieva Odina lomā.