Vācijas ārlietu ministrs Franks-Valters Šteinmeijers ( Frank-Walter Steinmeier) piekritis kļūt par patronu Artura Maskata komponētajai operai «Valentīna» Berlīnē, pavēstīja Saeimas Preses dienests.
Vācijas ārlietu ministrs kļūs par patronu Maskata operai «Valentīna» Berlīnē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Operas «Valentīna» pirmizrāde Vācu operā Berlīnē plānota 19. maijā.
Maskata pirmā opera «Valentīna» veltīta Latvijas kultūras leģendai – kinozinātniecei Valentīnai Freimanei. Opera ataino Latvijas vēsturei, kultūrai un dažādām Latvijā dzīvojošām tautām būtiskas, dramatisma pilnas lappuses laika posmā no 1939. līdz 1944.gadam. Freimanes bērnība ritējusi starp Rīgu un Berlīni, kur viņas tēvs bija UFA kinostudijas jurists, bet māte – apburoša sabiedrības dāma, ap kuru pulcējas tālaika kino pasaules zieds. Pēc atgriešanās Rīgā holokausts inteliģento ebreju ģimeni pārsteidz nesagatavotu. Bojā iet gan Valentīnas vecāki, gan jaunais vīrs, bet jaunā sieviete slēpjas līdz pat kara beigām. Pašlaik Freimane dzīvo un strādā Berlīnē un Rīgā.
Latvijas Nacionālajā operā «Valentīnas» pirmizrāde notika 5.decembrī. Tās liberta autori ir Liāna Langa, Maskats, režisors - Viesturs Kairišs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece - Ieva Jurjāne, Librets: Liāna Langa, Arturs Maskats Diriģents: Modests Pitrens Režisors: Viesturs Kairišs Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Ieva Jurjāne, gaismu mākslinieks - Nikols Hungsbergs. Valentīnas lomu dzied Inga Kalna, Evija Martinsone un Kristīne Gailīte.