Jaunā valde informatīvajā ziņojumā Kultūras ministrijai norādījusi, ka LNO ir iztērējusi 85% valsts budžeta dotācijas pirmajos deviņos mēnešos. Secināts, ka par gada pēdējo ceturksni nav skaidrs nedz ieņēmumu, nedz izdevumu plāns.

Finansējums pirmajos deviņos šī gada mēnešos pārsniegts, lai sabalansētu budžetu un norēķinātos par pārsniegtajām saistībām.

Informatīvajā ziņojumā konstatēts, ka atalgojums honorāros un licenču līgumos 9 mēnešos ir pārsniegts par 153 645 latiem, kas veido 97% no gada plānotā. Lai gan pēdējā ceturksnī izrāžu uzturēšanai un jaunuzvedumu nodrošināšanai saskaņā ar apstiprināto repertuāru un noslēgtajiem līgumiem ir nepieciešami vēl 200 000 latu.

Arī jaunuzvedumu un atjaunojamo izrāžu materiāliem iztērēti jau 98% gada finansējuma, tādējādi pirmajos trīs ceturkšņos finansējums pārsniegts par 61 077 latiem. Budžeta iestāžu pievienotās vērtības nodokļu maksājumi 2013.gada 3 mēnešos ir pārsniegti par 84 788 latu.

LNO secinājusi, ka parādu veidošanos 2013.gada otrajā pusē ir veidojusi autoratlīdzību samaksa uz tekošajām izrādēm, kuru faktiskā izpilde pirmajos deviņos mēnešos pārsniedz plānoto autoratlīdzību budžetu par 238 155 latiem jeb 77% no sākotnēji plānotā autoratlīdzību apjoma. Pēdējā ceturkšņa naudas plūsmas nodrošināšanai ir atlikuši tikai 17% no kopējās gada valsts budžeta dotācijas apmēra.

Arī biļešu ieņēmumi esot plānoti neatbilstoši repertuāram un neņemot vērā divu ceturtā ceturkšņa jaunuzvedumu radītās lielās zāles dīkstāves.

Pamanīts arī, ka LNO izmantotā grāmatvedības uzskaites programma «Navision», kura ir LNO lietošanā kopš 2006.gada, no uzstādīšanas brīža līdz 2013.gada nogalei nav regulāri atjaunota, kā rezultātā «Microsoft» no nākamā gada 1.janvāra pārstās uzturēt šo programmas versiju, tādējādi LNO nonāktu situācijā, kad netiek nodrošināta pilnvērtīga grāmatvedības uzskaite. Tam steidzami nepieciešams finansējums - 59 827 latu.

LNO valdes darbu traucējot arī iepriekšējā vadītāja parakstīto līgumu izpilde. Apstiprināts, ka nākamā gada 10.janvārī orķestra māksliniekiem jāizmaksā prēmija 40% apmērā no mēnešalgas par darbu Riharda Vāgnera «Nībelunga gredzens», apstiprinot tetraloģiju. Prēmijas kopējais apmērs ir 31 000 latu.

Ar orķestri, operas solistiem un kora māksliniekiem ir parakstīta vienošanās par mākslinieku pilnas darba slodzes atjaunošanu ar nākamā gada 1.janvāri. Šobrīd slodze ir 85% no pilnas slodzes. Minētās vienošanās izpildei LNO ir nepieciešami papildus līdzekļi 280 000 latu apmērā.

Apgrūtinošs ir arī baleta un tehnisko darbinieku arodbiedrību koplīgumā noteiktais, ka šo darbinieku darba algas attiecībā pret citu operas darbinieku algām procentuāli nevar tikt samazinātas. Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka lai LNO konsekventi ievērotu visu arodbiedrības pārstāvēto darbinieku tiesības, 2014.gadā slodžu atjaunošanai un atalgojuma izlīdzināšanai papildus ir nepieciešami 712 000 latu.

LNO valde esot izstrādājusi nākamā gada budžetu. Minimizējot operas uzturēšanas izmaksas un iespēju robežās racionalizējot repertuāra plānojumu, kā arī turpinot pārskatīt esošo struktūru, apvienojot funkcijas un skrupulozi sekojot katrai budžeta vienībai, LNO vadība apņemas 2014.gada laikā samazināt budžeta deficītu līdz minimumam un, sākot ar 2015.gadu, nodrošināt LNO darbību budžeta bāzes 4,8 miljonu latu ietvaros.

Par spīti tam LNO nepieciešams finansējums 478 219 latu vērtībā īstermiņa saistību dzēšanai un grāmatvedības programmas «Navision» atjaunošanai. Par šī finansējuma piešķiršanu tiks spriests Ministru kabineta 17.decembra sēdē.

Jau ziņots, ka iepriekšējais LNO vadītājs Andrejs Žagars no operas vadības tika atsaukts, jo bija zaudējis bijušās kultūras Žanetas Jaunzemes - Grendes (VL-TB/LNNK) uzticību. Pēc Žagara atsaukšanas LNO valdē darbu sāka Inese Eglīte un Daina Markova, kuru galvenie darbi bija dialogs un finanšu sakārtošana. LNO tiek veikts arī finanšu audits, kura rezultāti būs zināmi gada beigās.

Jaunais LNO vadītājs pašlaik ir Zigmars Liepiņš.