Pēdējos gados ļoti interesanti muzikāli eksperimenti notiek šķietami tradicionālajā R&B žanrā. Jau esmu rakstījis par Bruklinas guļamistabas soula - mūziķa un filosofijas studenta Toma Krela (Tom Krell) projektu «How To Dress Well» (viņš, starp citu, nesen pabija Rīgā), par Toronto projektu «The Weeknd», Džaneli Monē, Solanžu, Džeimiju Lidelu un daudziem citiem. Šogad vienu no netradicionālākajiem šā žanra ierakstiem laidis klajā Arturs Ašins (Arthur Ashin), kas darbojas ar skatuves vārdu «Autre Ne Veut» (varētu tulkot kā «Nevēlos nevienu citu» - franču. val.).
Autre Ne Veut «Anxiety» (4)
Autre Ne Veut «Anxiety»
(Software Recording Co.)
9/12
Bruklinā mītošais 31 gadu vecais Ašins iekļāvās šajā «jaunā R&B» kustībā, pirms trijiem gadiem laizdams klajā debijas plati «Autre Ne Veut». Toreiz, kas arīdzan raksturīgi šim žanram, slēpās un savu īsto identitāti nevienam neatklāja.
Plates nosaukumā «Anxiety», ko varētu tulkot kā «Trauksme», ir iekļauts visa jaunā muzikālā materiāla saturs. Ašins intervijās atzinis, ka trauksmes sajūta viņu pavadījusi visu dzīvi un sagādājusi ne mazums sirdsēstu. Paralēli albuma gatavošanai viņš studējis psiholoģiju un detalizētāk iepazinies ar šo «trauksmes sajūtas» fenomenu, un lielu daļu no šīs savas iekšējās spriedzes pārnesis mūzikā.
«Someday I'm gonna die» («Kādu dienu es miršu») dzied Ašins skaņdarbā «Gonna Die». «Šī dziesma tiešām tapusi, skatoties uz savu atspulgu vannasistabas spogulī,» viņš atklāj. «Mani pārņēma depresija, milzīga trauksme, un vienīgais veids, kā no tās atbrīvoties, bija skriet uz blakusistabu un pie sintezatora to visu izlikt mūzikā.»
Ja pirmais albums «Autre Ne Veut» bija izteikts guļamistabas R&B, kura materiālu koncertos Ašins izpildīja viens pats, tad jaunais albums ir ambiciozāks veikums - varētu teikt, ka mākslinieka mūzika piedzīvojusi tūningu. Viss skan plašāk, dzidrāk, skaļāk. Netradicionāli bīti sakausēti ar dažādiem sintezatoru tembriem, perkusijām, kuriem pāri uzklāta intensīva, bieži vien falsetā dziedāta Ašina balss. Tiesa, pats viņš atzīst, ka, kopš smēķēšana ir kļuvusi par nopietnu atkarību, arvien grūtāk gan ierakstā, gan koncertos ir šīs augstās falseta notis nodziedāt.
Vienā no plates virsotnēm - dziesmā «Counting» dzirdams arī psihedēlisks saksofons (Al Carlson), šur tur savu pirkstu pielicis arī Daniels Lopatins no Rīgā pabijušā projekta «Oneohtrix Point Never», Džoels Fords no «Tigercity», kā arī divas māsas no Ņujorkas grupas «Zambri».
Pie muzikālajām ietekmēm albuma preses relīzē minēti tādi mākslinieki kā Deivids Bērns, Lī «Scratch» Perijs, Lorija Andersone, Enija Lenoksa un Keitija Perija. Nedaudz aizstāvoties, Ašins intervijās uzsver, ka ar Keitiju Periju bija domājis viņas dziesmu producentu «Dr. Luke».
Albuma vāku rotā tukšs gleznas rāmis. Sākotnēji Ašins šajā rāmī bija ievietojis Edvarda Munka slaveno «Kliedzienu», lai paspilgtinātu šo trauksmes ideju, taču vēlāk atteicies no šīs idejas. Tas taču būtu pārāk burtiski.
Labākās dziesmas: «Play by Play» un «Counting».
Izdošanas datums - 14.02.2013.