/nginx/o/2018/07/16/9767903t1hd08d.jpg)
1988. gadā norisinājās pirmais konkurss «Mis Rīga», konkurss bija veltīts Rīgas meitenēm, bet tajā piedalījās visas Latvijas skaistules. Pateicoties tam, ka konkursā galvenokārt bija pieteikušās krievu tautības meitenes, tajā pieteicās arī Aelita Putniņa-Leto un beigu beigās izcīnīja «Mis grācijas» titulu. Šobrīd sieviete dzīvo Amerikā un veiksmīgi darbojas fen šui jomā.
«Mis Rīga» bija pirmais konkurss laika posmā, kad Latvija bija ceļā uz savu neatkarību. Tas, ka tajā piedalījās Aelita, bija tīrākā nejaušība.
«Iepriekšējā vakarā raidījumā «Panorāma» ziņoja, ka jau pāris nedēļas notiek atlase un ir pieteikušās vairāk nekā astoņi simti dalībnieču. Mani ietekmēja diktoru piebilde, kurā jautāja skatītājiem - vai tiešām kroni atdosim krieviski runājošai meitenei? Tā teica, jo konkursā piedalījās mazāk nekā simts latvietes,» atceras Aelita.
Tas iesēdās Aelitas prātā, pieteicās zemapziņas patriotisms. Turklāt vēl tāda sagadīšanās, ka sieviete mācījās fizikas un matemātikas fakultātē, tieši tajā vietā notika arī atlase konkursam.
/nginx/o/2018/07/16/9767900t1hd202.jpg)
«Starpbrīdī ar draudzeni nogājām lejā paskatīties, kas tur īsti notiek, un beigu beigās pierakstījos konkursam ar domu - izkonkurēšu vismaz pāris krievu meitenes,» smejas Aelita.
No visām astoņsimt meitenēm pusfinālā atstāja tikai divdesmit divas vai divdesmit četras meitenes, Aelita īsti vairs neatceras. Atstāja tādu meiteņu skaitu, kurš dalās ar divi, tur apakšā slēpās doma, ka tās, kuras nespēs izturēt divu nedēļu sagatavošanos, tiks atskaitītas.
«Biju pārsteigta, ka tiku pusfinālā, jo visām meitenēm bija gari mati, sapīti smagās bizēs vai izlaisti, man tajā laikā bija īsi mati, turklāt nespēju sevi nekādā veidā iztēloties kā piemērotu skaistuma konkursam. Zināju, ka protu uzdrošināties, varu kustēties, bet bija daudzas skaistākas un daiļākas meitenes par mani, kuras netika. Nezinu, iespējams, harisma iedarbojās,» tā Aelita.
/nginx/o/2018/07/16/9767901t1h06e7.jpg)
Beigu beigās meitene, kura nespēja sevi pozicionēt kā skaistuma konkursu materiālu, ieguva «Mis grācijas» titulu.
«Konkursa laiks vēl joprojām tika uzskatīts par padomju laika beigām. 1988. gads bija trīs gadus, pirms oficiāli tika pasludināta neatkarība. Pateicoties konkursam, spēju paiet malā no politiskās situācijas, jo varēju braukt uz Angliju strādāt. Visur jau tikt nevarēja, bija jādomā, ko spēj izdarīt ar krievu pasi, bija jādodas uz Latvijas PSR Valsts drošības komitejas intervijām, lai saņemtu atļauju izbraukt no valsts,» informē Aelita.
Vēl tagad ar smiekliem sieviete atceras, ka «Mis Rīga» konkursā visas finālistes stādīja priekšā kā meitenes no komjaunatnes, ne personības.
«Pirmais skaistuma konkurss valstī ir pirmais konkurss, to nekas nespēs mainīt. Tas ir iespiedies cilvēkiem atmiņā. To uztvēra kā gaismas stariņu, kā brīnumu. Protams, visi pēc tam sekoja līdzi citiem, vietējiem skaistuma konkursiem, bet pirmajam tomēr ir vēsturiska nozīme,» salīdzina Aelita.
/nginx/o/2018/07/16/9767902t1ha030.jpg)
Aelita ir pārliecināta, ka šoreiz teiciens, ka pirmie kucēni jāslīcina, īsti nedarbojas, lai vai kā skatītāji nebija gatavi meiteņu uznācienam peldkostīmos, tomēr, laikam ejot, skatās uz to normāli, laiks izmaina visu.
«Atceros, ka Daugavas stadionā meitenēm kurpes lipa pie krāsas, jo tā nebija kārtīgi nožuvusi. Nebija arī iespējas iegādāties vajadzīgās krāsas kurpes, visi vilka to, kas bija. Meitenes iznāca uz skatuves baltās kleitās un kājās vilka brūnas kurpes, jo melnas vienkārši nebija pieejamas,» smejas Aelita.
Nu jau ilgus gadus Aelita dzīvo Amerikā, ir laimīgi precējusies un audzina trīs bērnus. Sievietei nebija jāaizbrauc prom no Latvijas apstākļu spiestai, viņai Latvijā bija viss - bizness, mājas, draugi, nekā netrūka.
«Aizbraucu pareizo iemeslu dēļ, parādījās mīlestība, nekas neizdevās, bet Amerikā pabeidzu Arizonas universitāti, ieguvu grādu globālajā biznesā. Man ir liels pašlepnums, varēju jau pēc attiecību beigām braukt atpakaļ, bet nē, es paliku un pabeidzu skolu,» skaidro Aelita.
Īsi pirms nodoma atgriezties Latvijā Aelita iepazinās ar savu nākamo vīru un iemīlējās. Vīrietis sekoja viņai uz Latviju un pārliecināja, ka viņa var strādāt, mīlēt un dzīvot Amerikā.
«Laimīgā laulībā esmu nodzīvojusi vienpadsmit gadus, un mūsu ģimenē aug trīs bērni. Katru otro gadu apmeklēju Latviju. Uzturu kontaktus ar ģimeni un saviem draugiem. Amerikāniskajā vidē neesmu pazaudējusi latvietību, jo latvietība jau ir mūsos pašos, nevis vidē,» aizdomājas Aelita.
Aelita cilvēkiem stāsta par Latviju, prezentē Latviju un daudz domā par dzimteni. Sievietei patīk spēlēt tenisu, to spēlējot, viņa visiem stāsta, ka Latvijā ir labs tenisa spēlētājs Ernests Gulbis.
«Bērniem nav viegli iemācīt latviešu valodu, bet viņi runā latviski. Zinu, jo biežāk brauksim uz Latviju, jo labāk viņi runās manā dzimtajā valodā,» tā Aelita.
Aelita jau divdesmit gadus Amerikā strādā par fen šui konsultanti, bet pēdējos astoņus gadus dara to pilnu laiku, pirms tam tas bija hobijs.
«Nebūdama aziātu izcelsmes, nedomāju, ka varēšu veiksmīgi praktizēt, bet man tas ir izdevies. Daru ikdienā to, ko mīlu, un tas palīdz veiksmīgi darboties manā jomā,» nobeidz Aelita.