Elita Drāke atklāj, vai vecmāmiņas konkursā «Vecmāmiņa 2013» defilēs peldkostīmos (36)

Kā radās ideja par konkursu «Vecmāmiņa»?

Ideja radās saistībā ar manu dalību dažādos sieviešu konkursos. Konkursos piedalās dažādu nāciju sievietes, tā arī uzzināju, ka ir valstis, kurās norisinās konkurss, kur meklē gada vecmāmiņu. Daudzās valstīs šī tēma ir aktuāla jau vairāk nekā simts gadus. Radās asociācija ar to, ka man pašai vecmāmiņas ļoti daudz nozīmē, un sajutu, ka dzīves laikā neesmu līdz galam viņām pateikusi paldies.

Tā ar konkursa palīdzību jūs mēģināt to izdarīt?

Skatos, cik īpaši mans dēls izturas pret abām vecmāmiņām. Sapratne nāk tikai ar laiku. Latvijā šai tēmai nav pievērsta pienācīga uzmanība. Vērsāmies Saeimā, lai pārrunātu iespēju svinēt Vecmāmiņu dienu, tad sapratu, ka cilvēki vecmāmiņas uztver kā vecas māmuļas lakatiņos. Kad sāka pieteikties dalībnieces pirmajam konkursam, sapratu, ka dažām ir tikai 38 vai 40 gadi, protams, ir arī otra daļa, kurām pāri 70.

Konkursam ir liela atsaucība?

Šogad izlēmu strādāt viena, kopā ar radošo grupu, man nav ne partnera, ne asistentu, sapratu, ka ir jāstrādā vienai. Atsaucība ir, vecmāmiņas mani ir sadzirdējušas. Konkursā piedalīties nav viegli, vecmāmiņas ir varones, jo tā ir milzīga emocionālā slodze, jauns izaicinājums.

Kāda tipa sievietes piesakās konkursam?

Sievietes, kurām dzīvē kaut kā pietrūkst. Kad dzīvē viss ir labi, nevienam nevajag konkursus. Viņas vēlas izkļūt no rutīnas, vēlas iemācīties ko jaunu, ikdiena sievietes ir nomocījusi. Piedalās gan uzņēmējas, atraitnes, gan šķirtenes, plaša sieviešu grupa.

Jūs esat ne tikai idejas ģeneratore, bet arī konkursa laikā izglītojat sievietes!

Mācu viņas, iesaku, kā labāk, veselīgāk, pozitīvāk dzīvot un labi izskatīties. Tajā visā man palīdz draugi un paziņas, man ir paveicies, ka mani draugi ir sabiedrībā pazīstami cilvēki un profesionāļi savās jomās. Piecu nodarbību laikā vecmāmiņas ir uzplaukušas, sakārtojušās vizuāli, sāk pucēties, paliek sievišķīgākas. Tam jau arī domāts konkurss – lai ir pārmaiņas šo sieviešu dzīvēs. Esmu droša, kad skatīsimies pirmās konkursa bildes un pēdējās, būs grūti apzināties, ka tās ir tās pašas sievietes.

Noteikti vecmāmiņām ir jāpārkāpj pāri daudziem iekšējiem kompleksiem.

Kāda no vecmāmiņām pirmo reizi vilks garo vakarkleitu, kāda cita pirmo reizi izmanto kosmētiku, citas sāk saprast, ka lakatiņi un krelles izdaiļo. Šo lietu dēļ vien ir vērts rīkot konkursu, sievietēm ir jāsaprot, ka viss var būt arī savādāk.

Respektīvi, nekad nav par vēlu pārmaiņām un dzīvei?

Jūtu no sabiedrības un paziņām to, ka 50 – 70 gados viss jau ir beidzies. Esmu pārliecināta, ka nekad nav par vēlu. Mēs nevaram zināt, kad viss beigsies vai pa īstam sāksies. Katru dienu ir sava jēga, nav vienas kopīgās dzīves jēgas.

Kā tiks vērtētas vecmāmiņas?

Žūrijā izmantoju dažāda vecuma, profesiju pārstāvjus, lai iegūtu dažādus viedokļus. Žūrija mainīsies, lai beigās iegūtu vienu, lielo, kopējo viedokli. Vērtēts tiks ne tikai fināls, bet visi pieci pasākumi kopumā. Jābūt ilglaicīgākam vērtējumam, ne tikai finālam. Žūrija vērtēs stila izjūtu, harismu, vizuālās dotības, runas mākslu, defilē un sevis pasniegšanu. Ikvienā no piecām lielajām dienām vecmāmiņām ir jādara kas cits.

Par kādām darbībām vecmāmiņas ir jau saņēmušas vērtējumu?

Pagaidām vērtēta ir tikai viena diena. Tajā dienā vecmāmiņas gatavoja veselīgus salātus, bez gaļas, zivīm vai speķīša. Pirms ēst gatavošanas lasīju lekciju par pareizu ēšanu un tās nozīmi dzīvē. Lekcijā iekļāvu arī tēmu par produktu saderību, dabīgajām ēdiena piedevām. Ēdienam nedrīkst pievienot sāli, to saka visi dietologi, uztura speciālisti, jo sāls ķermenī paliek. Ja neēd pareizi, agri vai vēlu tieši tā iemesla dēļ saslimsi. Vienīgais, ko var lietot, ir jūras sāls. Vecmāmiņām bija speciāli jāģērbjas, līdzi jāņem priekšauts, jāsagatavo recepte, pašām jāpagatavo salāti un skaisti tie jāpasniedz.

Vai vecmāmiņām ir viegli ievērot katras nedēļas ģērbšanās stilu?

Speciālais ģērbšanās stils Latvijas iedzīvotājiem ir liela problēma. Arī vecmāmiņas, saņemot katru nākamo ielūgumu uz konkursu, apmulst un nespēj izdomāt, ko vilkt mugurā. Nedēļas laikā viņas visu pārdomā un atrod apģērbu. Fakts, ka viņas cenšas, ir ievērības cienīgs.

Kā vecmāmiņas sevi prezentēs finālā?

Finālā sievietes kokteiļkleitās prezentēs vizītkartes, tam sekos talantu konkurss un iznāciens vakarkleitās. Sievietes apmeklē defilē nodarbības, lai prastu skaisti staigāt, arī 78 gadus vecā Elzas kundze iesaistās šajās nodarbībās un viņai lieliski padodas.

Kur tipiskais iznāciens peldkostīmos?

Man pašai nav problēmu iziet uz skatuves peldkostīmā, kad piedalos konkursos, jūtos ļoti ērti, valkājot peldkostīmu. Pasaules pieredze vecmāmiņu konkursos ir maza, zinu, ka konkurs notiek Bulgārijā un Venecuēlā. Venecuēla ir mākslīga valsts, tur viss notiek ļoti strauji, četrpadsmit gados dzimst bērni, tātad jau divdesmit astoņos gados tu vari būt vecmāmiņa. Daudzi izvirza arī jautājumu, vai ir normāli, ka precētu sieviešu konkursā sievietēm ir jāprezentē sevi peldkostīmā. Latvijā vecmāmiņas nestaigās peldkostīmos.

Vai konkursā piedalās tikai latviski runājošas vecmāmiņas?

Konkursā piedalās arī krieviski runājošās Latvijas iedzīvotājas. Vēlos uzrunāt nevis latviešu vecmāmiņas, bet Latvijā dzīvojošās vecmāmiņas. Nevēlos dalīt cilvēkus nacionalitātēs, valodās un tautībās.