Kā skaidrojis Liepiņš, tā kā operā ir mainīts vadības modelis un direktora vietā teātri pārvalda valde, noslēgtajā līgumā attiecīgi saskaņots arī Veismaņa amata nosaukums - valdes priekšsēdētāja vietnieks muzikālajos jautājumos. Liepiņš vēloties operas radošajā komandā iesaistīt pieredzējušus speciālistus, kuri šajā teātrī jau strādā un orientējas šī darba niansēs. Tiekot risināts arī LNO galvenā diriģenta jautājums, par ko tikšot ziņots tuvākajās dienās.

Maskats informējis, ka darbu LNO pārtraucis pēc savstarpējas vienošanās, kuru ierosināja Liepiņš. «To bija vienkārši iedomāties, un es iekšēji biju tam gatavs. Viņam ir savs mākslinieciskais redzējums un politika, un tādos gadījumos

vadītājs parasti veido savu komandu.

Es arī asociējos ar iepriekšējās vadības komandu un Žagara laiku,» teica Maskats. Viņš operā strādājis kopš 1996. gada - vispirms kā teātra mākslinieciskais direktors, bet pēdējās divas sezonas kā LNO direktora padomnieks.

«Sagadījies, ka tieši šodien paiet 17 gadu, kopš atnācu strādāt operā. Gribu izmantot izdevību un pateikties operas kolektīvam. Palieku sirdī tuvs cilvēkiem, ar kuriem man laimējās būt kopā šajā namā,» portālam «Diena.lv» teica Maskats.

Veismanis atklāj, ka arī viņš piedalījies Kultūras ministrijas rīkotajā konkursā uz LNO valdes trešā locekļa vietu, kur ticis līdz trešajai, fināla, kārtai, kurā atzinīgi novērtēta viņa mākslinieciskās koncepcijas prezentācija. «Kad Zigmars Liepiņš kļuva par valdes priekšsēdētāju, viņš piedāvāja man padomnieka vietu. Manuprāt, šis amats man ir piemērotāks, nekā būt valdē, kur nāktos risināt arī dažādus finanšu jautājumus,» uzskata Veismanis.

Veismanis arī turpmāk vēlēsies atskaņot latviešu operas

un mudināt jaunos komponistus veidot ne tikai kamerdarbus, bet arī lielformāta operas. Patlaban gan vissteidzamākie risināmie jautājumi esot saistīti ar saspringto repertuāru, kur sezonas turpinājumā «viena opera ir virsū otrai tikai ar mēneša starpību». «Nevar paspēt iestudēt, koris netiks galā, jo gan Prokofjeva «Mīlā uz trim apelsīniem», gan Vāgnera «Rienci», gan Verdi «Trubadūrā» ir ļoti daudz kora dziedājumu. Vienkārši nav, taču mums ar Liepiņu daudzas domas ir līdzīgas. Mēs saprotamies,» skaidroja Veismanis.

«Šajās dienās strādājot kopā, esmu sapratis, ka Zigmars Liepiņš ir jau ilgi un pamatīgi iedziļinājies operā, daudz apmeklējot operizrādes arī ārzemēs. Bieži esmu viņu redzējis mūsu operas pirmizrādēs, un viņš pazīst operas struktūru arī no iekšpuses, producējot savas izrādes. Viņš ir ļoti sagatavots, un ar viņu nav tā, ka apsola vienu, bet dara pilnīgi pretējo. Ko pasaka, to arī dara, ir skaidrība,» pozitīvi jauno operas vadītāju raksturoja Veismanis.

Diriģents Andris Veismanis Latvijas Nacionālajā

operā nostrādājis jau 16 gadus

- sākumā galvenā kormeistara amatā, pēc tam kā diriģents.

Kā ziņots, Kultūras ministrija Latvijas Nacionālās operas (LNO) mākslinieciskā vadītāja un valdes priekšsēdētāja amatam izvēlējās komponistu un bijušo «Radio SWH» vadītāju Zigmaru Liepiņu.

Kultūras ministre Dace Melbārde norādīja, ka Liepiņš atzīts par visatbilstošāko operas mākslinieciskā vadītāja amatam. «Liepiņš sevi pierādījis kā profesionālis un labs vadītājs,» sacīja Melbārde. Ministre atzīmēja, ka Latvijas Nacionālās operas likums nosaka māksliniecisko un kultūrizglītojošo darbību kā prioritāti. Viņa uzsvēra, ka Liepiņš vislabāk atbildis šai funkcijai. Arī komisija pēc visu pretendentu uzklausīšanas rekomendējusi iecelt tieši Liepiņu.

Konkurss uz vakanto LNO valdes locekļa amata vietu tika izsludināts, jo līdzšinējais LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos un komponists Arturs Maskats atteicās strādāt bijušās kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) apstiprinātajā valdē, kurā bez viņa vēl tika iecelta vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja Inese Eglīte un Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore muzikoloģe Daina Markova.