Veismanis atklāj, ka arī viņš piedalījies Kultūras ministrijas rīkotajā konkursā uz LNO valdes trešā locekļa vietu, kur ticis līdz trešajai, fināla, kārtai, kurā atzinīgi novērtēta viņa mākslinieciskās koncepcijas prezentācija. «Kad Zigmars Liepiņš kļuva par valdes priekšsēdētāju, viņš piedāvāja man padomnieka vietu. Manuprāt, šis amats man ir piemērotāks, nekā būt valdē, kur nāktos risināt arī dažādus finanšu jautājumus,» uzskata Veismanis.
Veismanis arī turpmāk vēlēsies atskaņot latviešu operas
un mudināt jaunos komponistus veidot ne tikai kamerdarbus, bet arī lielformāta operas. Patlaban gan vissteidzamākie risināmie jautājumi esot saistīti ar saspringto repertuāru, kur sezonas turpinājumā «viena opera ir virsū otrai tikai ar mēneša starpību». «Nevar paspēt iestudēt, koris netiks galā, jo gan Prokofjeva «Mīlā uz trim apelsīniem», gan Vāgnera «Rienci», gan Verdi «Trubadūrā» ir ļoti daudz kora dziedājumu. Vienkārši nav, taču mums ar Liepiņu daudzas domas ir līdzīgas. Mēs saprotamies,» skaidroja Veismanis.
«Šajās dienās strādājot kopā, esmu sapratis, ka Zigmars Liepiņš ir jau ilgi un pamatīgi iedziļinājies operā, daudz apmeklējot operizrādes arī ārzemēs. Bieži esmu viņu redzējis mūsu operas pirmizrādēs, un viņš pazīst operas struktūru arī no iekšpuses, producējot savas izrādes. Viņš ir ļoti sagatavots, un ar viņu nav tā, ka apsola vienu, bet dara pilnīgi pretējo. Ko pasaka, to arī dara, ir skaidrība,» pozitīvi jauno operas vadītāju raksturoja Veismanis.