Modra Cera audzēkņu vidū ir visi vadošie Latvijas Nacionālā baleta solisti, kas sava pedagoga repetitora vadībā gatavojuši galvenās lomas klasiskajos baletos un priecējuši skatītājus Latvijā un visā plašajā pasaulē.

Latvijas Nacionālā baleta primabalerīna Jūlija Gurviča, kas ar Modri Ceru strādā jau vairāk nekā piecpadsmit gadu, saka: «Modris Cers ir izcils pedagogs. Esmu laimīga, ka man ir paveicies strādāt kopā ar viņu. Es gan sākumā pati uzprasījos uz sadarbību, kad redzēju, kā viņš strādā ar citiem mūsu solistiem. Modris, paldies Dievam, neatteicās, un kopš tā laika viņš ir mans baleta guru, padomdevējs, skolotājs. Ienācis zālē pirms mēģinājuma, viņš jūt, kāds man ir noskaņojums. Es paļaujos uz viņa milzīgo pieredzi. Viņš ļoti smalki jūt, kādu slodzi var dot dejotājiem. Dažkārt viņš piebremzē, bet citreiz liek darīt vairāk, ja vajag, viņš var piespiest. Var just, ka viņš mūs - visus dejotājus - ļoti mīl, un arī mēs viņu mīlam. Modris ir izcils meistars - viņš kā vīrietis var strādāt arī ar sievietēm, ne tikai tehniskā, bet arī dejiskā ziņā. Viņš māk atrast žestus, kas ir piemēroti tieši man. Modrim nav stingru rāmju šajā ziņā, bet tehniskajā izpildījumā viņš atlaides nedod. Esmu pateicīga par visu, ko viņš man šajos gados sniedzis. Visiem, kas pie viņa nonāk, ir paveicies, tālāk jau jautājums – cik katrs spēj sadzirdēt, pieņemt no viņa un īstenot dejā.

Jaunā baleta soliste Alise Prudāne kopā ar Modri Ceru gatavojusi Odetas lomu Pētera Čaikovska baletā «Gulbju ezers» un Nikijas lomu Ludviga Minkusa baletā «Bajadēra», stāsta: «Man paveicies ar iespēju strādāt ar Modri Ceru. Viņš ir ļoti labs pedagogs, kurš vienmēr precīzi un saprotami māk pateikt, ko vajag izdarīt, lai loma izdotos. Bieži vien pietiek ar vienu viņa vārdu, lai saprastu, kā izlabot kļūdu. Modris ir ļoti prasīgs un pievērš uzmanību katram sīkumam, jo sīkumi dažkārt arī ir paši svarīgākie. Modris pēc dejotāja noskaņojuma jūt, kad vajag uzmundrināt un kad sabārt, bet vienmēr tas dod pozitīvu rezultātu. Man patīk, ka viņš vienmēr nāk uz izrādēm. Tas nomierina, ka kulisēs ir kāds, kas tevi atbalsta un jūt līdzi.»

Modris Cers beidzis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, mācījies pie Tamāras Vītiņas, Artura Ēķa, Valentīna Bļinova, Igora Koškina. Beidzis Maskavas Valsts teātra mākslas institūta pedagogu repetitoru kvalifikācijas celšanas kursus (1987), mācījies pie Asafa Meserera un Marinas Semjonovas. LNO baleta solists (1963-1986), repetitors no 1977. gada, LNO baleta trupas vadītājs (1990-1992), RHV pasniedzējs (1973-1987).

Modra Cera nodejoto lomu spektrs bijis ļoti plašs, sākot no demī klasikas, klasikas līdz oriģinālhoreogrāfijām. Ievērojamākās lomas: Viktors Heils «Turaidas roze» (1966), Pas-de-deux «Žizele»(1967), Zilais putns «Apburtā princese» (1967), Princis «Riekstkodis» (1968), Andris «Negaiss pavasarī» (1968), kapteinis un ieroču nesējs «Inku zelts»(1969), Huligāns «Jaunkundze un Huligāns», Pāns «Pāns un Sīringa» (1968), Pjērs Grenguārs «Parīzes Dievmātes katedrāle» (1970), Hosē «Karmena» (1971), Bazils «Dons Kihots», Nuralī «Bahčisarajas strūklaka» (1972), Antonijs «Antonijs un Kleopatra» (1973), Fabricio «Mirandolīna» (1974), Pas d’esclave, Vergs «Korsārs» (1974), Kapitoni «Doktors Aikāsāp» (1977), pas de trois «Gulbju ezers» (1977), Alēns «Veltīgā uzmanība» (1978), Tibalds «Romeo un Džuljeta» (1982).

Kā pedagogs un repetitors strādājis ar Latvijas Nacionālā baleta māksliniecisko vadītāju Aivaru Leimani, Inesi Dumpi, Zitu Ersu, Litu Beiris, Guntu Bāliņu, Zani Lieldidžu, Aleksandru Rumjancevu, Andreju Rumjancevu, Genādiju Gorbaņovu, Marianu Butkēviču, Viesturu Jansonu, Tatjanu Repinu, Helēnu Diņņikovu, Tatjanu Fedoņenko, Aelitu Himelreihu, Artūru Bluku, Jūliju Gurviču, Alekseju Avečkinu, Sergeju Neikšinu, Viktoriju Jansoni, Margaritu Demjanoku, Elzu Leimani, Raimondu Martinovu, Ritu Lukašēviču, Ringoldu Žigi, Viktoru Seiko, Sabīni Guravsku, Baibu Kokinu, Arturu Sokolovu, Juku Mijaki, Zigmāru Kirilko, Jolantu Lubēju, Alisi Prudāni un daudziem citiem baleta māksliniekiem.

Par nopelniem baleta mākslas attīstībā Modrim Ceram ir piešķirts Latvijas Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums (1976), Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme (2003) un Latvijas Gāzes balva par mūža ieguldījumu baleta mākslā (2010).

www.opera.lv