Miley Cyrus «Bangerz»

(RCA)

7/12

Jau kopš 14 gadu vecuma visā pasaulē (vairāk gan Ziemeļamerikā) Mailiju asociē ar «Hannah Montana» - jauku, paklausīgu pusaudzi, plakātmeiteni pie katras otrās pusaudzes sienas. Taču, pašai Mailijai kļūstot vecākai, arvien grūtāk un grūtāk bija turpināt tēlot šo lomu - pa visām malām lauzās ārā viņas dumpinieciskais raksturs. Galu galā, ja tavā atskaņotājā nonācis viens no «Pixies» albumiem, tad atpakaļceļa vairs nav. Zinu no savas pieredzes...

Miley Cyrus: 'From age 16 to 18 all I listened to was Pixies

Protams, pusaudža gados ir grūti fokusēties uz to, ko tiešām vēlies, - iespēju ir miljons. Tāpēc pirmie mēģinājumi izlauzties no Hannas Montanas apskāvieniem nebija tik veiksmīgi. Ja neskaita visus ar seriālu saistītos ierakstus, tad par pirmo Mailijas solo var uzskatīt 16 gados izdoto albumu «Breakout» (2008), kas bija poproka/poppanka albums viegla «Paramore» un Avrilas Lavinjas garā - galīgi nekas šokējošs. Tam sekoja mazalbums «The Time of Our Lives» (2009) ar lielisko pophitu «Party in the U.S.A.» un 2010. gada Gāgas un Keitijas Perijas muzikālās estētikas hibrīdalbums «Can't Be Tamed» - pirmais īstais mēģinājums izrauties no stereotipu slazda. Albums un pāris videoklipi varbūt lika kādam konservatīvākam bērna vecākam saraukt pieri, bet arī šajā platē nekas īsti nešokēja - Mailija vienkārši cilvēku acīs palika mazliet pieaugušāka Hanna Montana. Tāpēc nav brīnums, ka pēc šā albuma jaunā dziedātāja ieslīga depresijā un paziņoja, ka pamet popmūziku.

Ja viņa nerīkotos, tad visticamāk, ka tieši tā arī viss paliktu - mēs zinātu, ka bija tāda tīņu zvaigzne Mailija, kas bija pazīstama ar Montanas lomu un diezgan neveiksmīgu solokarjeru.

Tomēr Mailija rīkojās un savu atgriešanos, īpaši, protams, uzstāšanos MTV vakarā, izplānoja ar vērienu un precizitāti. Pati viņa to visu dēvē par «stratēģisko haosu».

Ko lai saka par šo jauno albumu «Bangerz»? Tas noteikti ir pagaidām labākais Mailijas diskogrāfijā, nav šaubu. Taču, ja distancējamies no «visa šokējošā» (tas tomēr galvenokārt ir vizuālais tēls un uzvedība), tad albums pēc popmūzikas mērauklas ir diezgan viduvējs, lai arī pašas Mailijas balss tembrs ir savdabīgi metālisks un suģestējošs. TVNET var atrast apskatus par vairākiem lieliskiem tā dēvētiem popmūzikas albumiem ar saturu.

Jā, ļoti gaumīgs un grūvīgs, manuprāt, ir «We Can't Stop» (skat. video), ko producējis hiphopa «karstās rokas» īpašnieks Maiks Vils (Michael Len Williams II), simpātiska ir emocionālā balāde «Wrecking Ball», ko palīdzējis sacerēt Saša Skarbeks (atbildīgs arī par Lanas del Rejas «Born to Die»), jauks ir ievadošais «Adore You», un tas arī viss. Acīmredzami, ka Farela Viljamsa producētais skaņdarbs «#GETITRIGHT» nav tas labākais, ko Farels var piedāvāt, arī repera Nelija klātbūtne dziesmā «4×4» īsti nav saprotama. «SMS (Bangerz)» ar Mailijas bērnības elku Britniju Spīrsu arīdzan īsti «nevelk»...

Daudz klišeju, daudz mētāšanās starp vairākiem stiliem - ne īsti popmūzika, ne hiphops, ne R&B.

Cepuri nost par drosmi un stereotipu laušanu, kā arī spilgto vizuālo tēlu, taču muzikāli vēl ir kur augt.

Katrā ziņā no «Pixies» šeit nav ne smakas.

Labākā dziesma, ne tikai šajā platē, bet vispār šā gada popmūzikā, ir un paliek «We Can't Stop».

Izdošanas datums - 04.10.2013.