Ar realitātes šova žanru "Barbarosas", "Sapņu salas" vai kaut vai "OKartes skatuves" kontekstā šeit sakara maz. Pirmkārt, "Lauku sēta" netiek demonstrēta tiešraidē, otrkārt, režisors tajā brīžiem iejaucies jau par daudz, radot tiešām veiksmīga seriāla iespaidu. Ir mums, protams, televīzijā pieredzētas arī "Džungļu zvaigznes" un tamlīdzīgi ne tiešraides brīnumšovi, bet šis, pateicoties uzstādījumam "Dzīve laukos", izrādās kā radīts sabiedriskajai televīzijai. Ar savu vienkāršību un, jā, reāliem cilvēkiem.

Kāpēc pēdējo gadu laikā ir izgāzies viens TV seriāls pēc otra? Tāpēc, ka aktieri tajā tēlo tā, it kā atrastos uz skatuves, nevis censtos izspēlēt ikdienišķas ainas iz dzīves.

"Lauku sētas" gadījumā par traktoru cīnīties no dažādiem Latvijas novadiem sabraukušie ļaudis izrādās ir gatavi, lai režisors it kā nemanot sāktu izspēlēt ar viņiem reālu scenāriju jau no pirmās šova epizodes!

Kā citādi izskaidrot jau pašā sākumā sākto uz romantiku virzīto attiecību līniju, kuras tikpat labi šādā šovā vismaz tā sākumposmā varētu arī nebūt – dalībnieki taču tiešām ir gana dažādi un, kā vēsta "Lauku sētas" reklāma, atbraukuši strādāt.

Pašā sākumā minētā "Barbarosa", lai arī bija citas ievirzes realitātes šovs, piesaukta tīši – arī tajā vienkopus centās sadzīvot dažādu paaudžu ļaudis, kas patiesībā ir vislielākais izaicinājums šādu TV produktu veidotājiem. Domstarpības, kā noprotams, šādos gadījumos ir garantētas. Tāpat kā šoviem, kuros ļaudīm regulāri jāvienojas par kopīgu reāla darba paveikšanu. Un tā sauktie "lauku darbi", protams, ir lielākais izaicinājums, kas savulaik pierādījās arī šovā "Ferma". Tas gan bija vairāk uz gados jaunu auditoriju tēmēts projekts, savukārt "Lauku sēta" mēģina iepatikties visiem.

Klupšanas akmens jaunajam seriālam gan varētu būt tas, ka kolorītākie tā personāži (lasi – galveno lomu tēlotāji) itin drīz varētu to pamest, jo realitātes šovu vēsture liecina, ka sākotnējos "izlēcējus" pārējie diezgan ātri cenšas izbalsot. Cerams, ka tā nenotiks, jo

"Lauku sēta" daudz ko zaudētu, ja tajā nepiedalītos tik kolorīts tipāžs kā dobelnieks Aleksandrs (nu kurš teātra aktieris spējīgs tik dabīgi iepīt tekstā vārdu "lesba"?) vai tāda darbinieku pūžņa (velkot paralēli ar skudru pūzni) māte kā Valentīna no Brenguļu pagasta.

Uz šāda fona kolorītākiem būtu jābūt darba devējiem – māju saimniekiem. Lai gan sākotnējais "Indānu" saimnieces Signes izteiktais 3D ("Dievs. Daba. Darbs") uzstādījums, protams, runā pats par sevi – joku attiecībā uz lauku sētas uzturēšanu un labiekārtošanu šeit nebūs. Taču prasītos nedaudz ironijas un "lecīgākas" nostājas, citādi brīžiem rodas iespaids par raidījumu bērniem vai tūrisma cienītājiem, nevis realitātes šovu ar apzinātiem spēles elementiem.

Rezumējot šo drīzāk var nodēvēt par romantiskās komēdijas žanra seriālu tā dēvētajiem lauku ļaudīm vecumā vismaz virs 30, jo vienam īstam un kur nu vēl jaunam pilsētniekam šis viss tomēr varētu šķist par garlaicīgu un bezjēdzīgu.