Viņas pirmā pieredze ar tautas dejām meklējama jau bērnudārzā. “Man varēja būt kādi pieci vai seši gadi,” atceras Estere Tīna. Lai gan sākotnēji tā bija kā obligāta prasība, vēlāk tā kļuva par sirdslietu. Skolas gados interese tikai pieauga, un šodien tautas dejas viņai kalpo kā iespēja izrauties no ikdienas: “Un tas skan varbūt briesmīgi, jo mana realitāte ir ļoti skaista,” smejoties piebilst Estere Tīna.

Ideja apvienot dejas ar satura veidošanu radās pavisam dabiski – viss sākās ar iegādātu lētu filmiņkameru. Tieši ar šo kameru tika iemūžināti XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. “Lai arī bildes bija miglainas, jo tā kamera bija tieši tāda – nekāda –, es sapratu, ka tik un tā vēlos ar tām padalīties,” viņa stāsta.

Sākotnēji saturs tika veidots prieka pēc, taču nu tas ir kļuvis arī par veidu, kā popularizēt tautas dejas un latviešu kultūru plašāk. Estere Tīna atzīst, ka tagad viņa rūpīgi piedomā pie tā, ko un kā publicē. Īpašu gandarījumu sniedz tas, ka viņas veidotie video nonāk arī ārzemnieku redzeslokā, tā ļaujot iepazīt Latvijas kultūru starptautiski.

Šobrīd viņa jau gatavojas XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kuros piedalīsies ne tikai kā dejotāja, bet arī veidos saturu savai auditorijai. “Tas man ir ļoti būtiski – ne tikai dejot, bet arī visu filmēt un parādīt citiem,” uzsver Estere Tīna.