Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Ģirts Majors: Palladium nebūs stilistiski ierobežots

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Tas brīdis ir pienācis! Ar nepacietību gaidītā un jau diezgan daudz aprunātā jaunā koncertvieta Marijas ielā 21 šovakar vērs durvis nepacietīgākajiem interesentiem, lai jau piektdien piedāvātu arī pirmo koncertu, kurā, kā zināms, uzstāsies Džeimss Blants. Pēdējo darbu steigā vēl neatklātajās "Palladium" telpās vakar tikāmies ar vienu no galvenajiem vaininiekiem – Ģirtu Majoru, kurš zināms arī kā festivāla "Positivus" organizētājs.

Pēdējais remonta troksnis, svaiga krāsas smaka, tiek slaucīti putekļi... Kāda pašam ir sajūta īsi pirms jaunās koncertvietas atvēršanas?

Šovakar ir radusies sajūta, ka rītdien lielākā daļa no tā, ko esam plānojuši paspēt līdz atvēršanai, tiešām būs gatava. Vakar vēl tādas pārliecības īsti nebija. Bet vispār grūti pateikt – esam šeit jau pusgadu, un to, vai šī vieta tiešām būs tik kruta, kā pašiem šķiet, parādīs tie konči. Process ir bijis smags, un šis viss ir nācis grūti. Taču grūtākais jau vienalga būs šo vietu darbināt un attīstīt. Būs jāpanāk, lai koncertu un pasākumu organizētājiem šī vieta būtu pievilcīga, lai cilvēkiem būtu patīkami šeit strādāt un publikai būtu patīkami uz šejieni nākt.

Dienu pirms..
Dienu pirms.. Foto: No personīgā arhīva

Tu būsi radījis īsta avantūrista tēlu labā nozīmē – no sākuma "Positivus" festivāls, tagad šī vieta.

Mēs jau esam traki! Šis jau ir pat vēl tādā pārākā pakāpē, jo šeit jau nav iesaistīti tikai trakie no "Positivus" - esam pieaicinājuši klāt vēl tādus pašus trakos. Esam seši cilvēki, kuri visi vispirms darām un pēc tam rēķinam.

Kas ir tie seši dullie cilvēki?

Trīs ir no "Positivus", divi no "GaCo" (skatuves, skaņas un gaismas servisa uzņēmums – red. piez.) un vēl no (bāra) "I Love You" puses zināmais Uldis Pabērzs, kurš ikdienā naudu pelna citur, bet arī ir traks uz mūziku. Esam seši šā projekta līdzīpašnieki. Pati māja mums nepieder.

Kas tu esi vairāk – uzņēmējs, melomāns vai avantūrists?

Droši vien viss kopā. Prioritāri man ir svarīgs tas, ko es daru. Es vispirms daru, rīkojos, kustos un tad domāju, vai ar to var nopelnīt un kā ar to var nopelnīt. Protams, tie apjomi, kādi tagad ir festivāla biznesā, liek sevi dēvēt par uzņēmēju, jo ir iesaistīta ļoti liela nauda. Festivāla budžets tagad ir ap miljonu eiro gadā. Tad ir grūti būt vienkārši avantūristam. Bet primāri mēs tiešām mēģinām darīt to, kas mums riktīgi patīk. Un gribam uztaisīt visu tā, kā gribas, lai šeit Latvijā būtu. Gan festivāla, gan koncertu, gan nu jau arī "Palladium" ziņā.

Vēlme ir "izbraukt pa nullēm" vai tomēr kaut ko arī nopelnīt, lai gandarījums būtu pilnīgs?

Vajag nopelnīt! Ja pasākums ir arī finansiāli veiksmīgs, tad gandarījums ir milzīgs. Man nav problēmu kādu laiku dzīvot, pietaupot līdzekļus, ja es zinu, ka, kādā lietā ieguldot savu sirdi un enerģiju, tas rezultāts nāks pats no sevis. Par naudu ikdienā nevar domāt. Jo tu vairāk to dari, jo tev vairāk rodas ar to problēmas. Vienam no "Palladium" līdzīpašniekiem – Gatim (Kidalam, "GaCo") – ir fantastisks teiciens:

"Problēmas iedalās divās daļās – tādas, kuras nevar atrisināt, un tādas, kuras atrisinās pašas no sevis."

Biznesu tomēr vajag uztvert emocionāli - radīt un attīstīt savu projektu vai produktu no sirds. Tad nauda tiešām atnāks. Festivāls ir sācis nostāties uz savām kājām, it kā varētu nedaudz atslābt, bet radās iespēja attīstīt šo štellīti...

Kad tu sāki veidot festivālu, iedomājies to tādu, kāds tas ir tagad, vai arī laika gaitā viss ir ļoti mainījies, pieredze devusi savādāku redzējumu?

Patiesībā viss notiek diezgan precīzi, kā šķita jau sākumā. Ar "Palladium" varētu būt savādāk. Šajā gadījumā varētu būt vairāk iespēju pavirzīties uz vienu vai otru pusi. Festivāls tomēr ir specifiskāks un lielāks lolojums, izaicinājums, risks un avantūra. To jau pat nav ar ko salīdzināt – Baltijas reģionā tieši tāds ir vienīgais.

Ko Rīga iegūs no jaunās vietas?

Iegūs to, ka vidusizmēra kapacitātes koncerti kļūs par biežāku parādību. Biļešu cenas kļūs pieejamākas.

Skaitliski lielākā daļa koncertu Eiropas pilsētās notiek šādās 2000 kapacitātes vietās. Un tie 2000 pie mums varēs justies riktīgi ērti – tas nenozīmē pārbāztu vietu.

Ar to, ka koncertpiedāvājums būs plašāks, publika tikai iegūs. Koncertu organizētājiem šeit būs izdevīgāk kaut ko rīkot, jo iekšā jau būs visa nepieciešamā tehnika. Būs arī lielāks mārketinga atbalsts, jo "Palladium" ar laiku jau pašam būs izveidojies savs sekotāju loks. Beigu beigās vieta pati par sevi ir ļoti forša un piemērota. Šīm trim lietām kopā vajadzētu veicināt to, ka organizētāji vairāk rīkos koncertus. Un es nedomāju tikai ārzemju organizētājus, bet arī vietējos. Arī vietējām grupām vajadzētu vairāk spēlēt nopietnākus šovus un tādējādi attīstīties. Tāpat kā koncertu organizētājiem – šobrīd lielu daļu koncertu rīko grupas pašas, bet jaunā vieta varētu būt arī laba platforma tiem, kas vēlas būt tieši koncertu organizētāji. Ir daudzas latviešu grupas, kas var pārdot 1000 biļetes...

Vai jums būs arī konkrēts mūzikas formāts, vai ir skaidrs, kas šeit nekad nespēlēs?

Vieglāk varētu pateikt tieši to, kas nekad šeit nespēlēs. Mēs negribētu galējas drazas, kaut ko riktīgi lētu no krievu estrādes, tādas kapeiku vērtas grupas. Bet mēs gribam, lai attīstās arī tie stili, kuru mums pašiem īsti nav. "Positivus" darbojas diezgan šaurā stilā, indie mūzikā. Biju, piemēram, uz interviju radio pie Gustava Terzena, viņš fano par smago mūziku. Bet nav jau spēcīgu organizētāju šajā jomā! Paši mēs no tās mūzikas neko īpaši nerubījam. Līdzīgi ir tajā jauniešu līmenī, absolūtajā "Eiropas hitu radio" popsā. Sauksim tos par koncertiem bērniem. Arī šim stilam ir iespēja šeit attīstīties! Šī būs koncertvieta, kurā varēs rīkot jebko, kas savā žanrā ir normālā līmenī. Būtu muļķīgi uzlikt stilistisku ierobežojumu.

Tad šeit varētu skanēt arī akadēmiskā mūzika?

Tā nav šeit piemērota tīri akustikas dēļ. Šeit ir darīts viss, lai skaņu slāpētu, nevis pastiprinātu, kas savukārt ir svarīgi akadēmiskajā un akustiskajā mūzikā. Protams, šeit var sarīkot arī kamerkoncertiņu pārsimts cilvēkiem, kuri sēž tuvu pie skatuves, bet, ja ir vēlme, lai vijole piepilda visu zāli, tad bez pastiprinājuma neiztikt. Es pats apmeklēju šādus koncertus, tādēļ ir sajūta, ka šī vieta tam vienkārši nav piemērota. Kad tiks smuki uztaisīts Kongresu nams, būs grūti to šajā ziņā izkonkurēt.

Raksta foto
Foto: No personīgā arhīva

Jā. Latvijā gan apzīmējums "klubs" tiek saprasts ļoti šauri. Klubs pie mums uzreiz ir disene. Eiropā klubs tradicionāli ir vieta, kurā ir skatuve. Jaunā vieta nebūs vienkārši atvērta katru nedēļas nogali. Šeit būs atsevišķi rīkoti pasākumi. Ar laiku varētu būt, ka būs atsevišķas klubu mūzikas naktis. Esam paredzējuši tādu "Palladium" klubu mūzikas programmu. Bet tie arī būs tikai tādi pasākumi, kuros būs kāds spēcīgs ārzemju hedlainers, elektronikas grupa. Kas tāds varētu būt vienreiz mēnesī. Taču to mēs sapratīsim tikai pēc atvēršanas, kad būs skaidrs, vai viss ir kārtībā ar skaņas izolāciju, vai netraucējam kaimiņiem. Tā nevajadzētu būt, visur ir dubultās sienas, bet, kamēr remonts nav pabeigts, tu nevari būt drošs. Ir arī sajūta, ka kaut ko foršu vajadzētu uztaisīt Jaunajā gadā. Ir pat padomā viena grupa, kas neatbrauca uz festivālu. Taču no sākuma apskatīsimies, vai cilvēki sanāks uz pirmajiem koncertiem un kā viņiem patiks. Decembrī šeit vairāk notiks korporatīvie pasākumi. Pēc Jaunā gada mēs ceram, ka būs jau pieslēgušies arī citi organizētāji.

Kur varēs sekot līdzi tam, kas notiks "Palladium"? Mājaslapā?

Jā. šobrīd gan tā lapa (sk. resursus) ir ļoti vienkārša, informatīva. Bet ir ideja to visu attīstīt tādā pašā līmenī, kā attīstām "Positivus" lietas. Ar sekotājiem, reģistrētiem lietotājiem, veidot tādu savu komūnu, padomājot arī par kaimiņvalstu cilvēkiem, lai viss būtu saprotami. Arī, piemēram, tas, ka var nopirkt arī stāvvietu mašīnai. Ir daudzas šādas interesantas lietas, tādēļ tā interneta štelle ir ļoti svarīga. Cilvēki noteikti būs motivēti piereģistrēties, jo tādējādi varēs saņemt dažādus izdevīgus piedāvājumus.

Tev pašam arī ir tādi TOP mākslinieki, kurus tu vēlētos redzēt šādā vidusizmēra kapacitātes koncertā Rīgā?

Tādu topu man ir grūti pateikt. Ir drīzāk tas stils, kas patīk. Kā "Kaiser Chiefs", Anna Kalvi, kuru koncerti notiks jau drīzumā. Man drīzāk ir tāds sapnis, ka šādi koncerti varētu notikt katru nedēļu. Katru nedēļu par 15 vai vēl mazāk latiem varētu aiziet uz sakarīgu konci... Un ir skaidrs, ka tā publika, tie 1000 cilvēki ir.

Vai tas tomēr nav mānīgi, ka Rīga ir vienīgā miljonpilsēta Baltijā, ka ir tikai loģiski atvērt šeit šādu vietu...

Tā ir brīva niša – vidusizmēra koncerti grupām, kurus radio spēlē jau vismaz vairākus mēnešus un kuru biļetes ir par sakarīgām cenām. To var atļauties. Tās grupas visā Eiropā spēlē šādus koncertus un biļetes maksā apmēram šos 20 eiro.

Vispār ir absurdi, ka ārzemju koncertu koncepcija mazajā Baltijas tirgū ir attīstījusies, balstoties uz arēnas līmeņa šoviem. Tas nav loģiski, jo visa dzīvā mūzika patiesībā sākas ar klubu dzīvi.

Un tā mums ir absolūti tukša, jo labākajā gadījumā uz abu roku pirkstiem var saskaitīt, cik mums Rīgā ir vietas ar skatuvēm. No tā izriet daudzas problēmas. Pirmkārt jau tas, kāpēc mums to vietējo grupu nav tik daudz, kā gribētos, kāpēc tām nav pietiekami augsts līmenis... Bet neviena grupa jau uzreiz nekļūst par arēnas līmeņa grupu. Un arī ārzemēs tās ir jau ļoti lielas zvaigznes, kas var piepildīt arēnu. Amizanti, bet pie mums tikai tagad īsti sāk veidoties zemāki tirgus segmenti.

Vai Tallinā un Viļņā arī notiek kas līdzīgs? Tallinā kā līdzinieku laikam var minēt "Rock Cafe"...

Jā, tas "Rock Cafe" viņiem ir jau sen, bet tikai nesen to pārņēma līdzīgi džeki, kā mēs šeit. Tur ir sākusies aktīvāka koncertdzīve. Lietuvā gan īsti nav nekā līdzīga.

Jautājums saistīts arī ar to, vai nav vieglāk sarunāt šos vidusizmēra māksliniekus, ja viņiem ir iespēja koncertēt uzreiz trijās Baltijas valstīs?

Šajā gadījumā tā nav problēma. Ir tādas vietas Stokholmā, Helsinkos, tātad, arī Tallinā, nu jau var pieķert klāt Rīgu un tālāk doties uz Varšavu. Ar to pietiek. Katrai grupai nemaz arī nevajag spēlēt katrā Baltijas valstī. Turklāt šādas klubu tūres no loģistikas viedokļa ir daudz vienkāršākas nekā arēnu tūres, kurās lielie mākslinieki dodas ar fūrēm.

Visbeidzot, kas īsti sagaidāms rītdienas atklāšanas pasākumā un vai to tā vispār var dēvēt?

Tas ir vairāk tāds iemēģināšanas pasākums, lai būtu iespēja jau atnākt apskatīties, lai bāri iestrādājas... Tai mūsu primārajai publikai pirmais koncerts – Džeimss Blants – piektdien varbūt nemaz nešķiet tik interesants, tādēļ šī ir iespēja nākt ciemos jau tagad un oktobrī doties uz tiem koncertiem, kas viņus tiešām interesē. Taču šo pirmo pasākumu nekā īpaši nereklamējam, bet ikviens ir aicināts atnākt, par diviem latiem apskatīties jauno koncertvietu, saņemt "Tuborg" welcome drinku un paklausīties DJ spēlētu mūziku. Durvis vērsim septiņos.

Nepalaid garām!

Uz augšu