Arctic Monkeys «AM»

(Domino)

10/12

Iemesls, kāpēc raksta sākumā pieminēju «izlutināto klausītāju», ir sekojošs. Ja par atskaites punktu, robežšķirtni starp augstvērtīgu (pieminētais vilnis) britu mūziku un mazāk augstvērtīgu varētu uzskatīt «Radiohead» albumu «Kid A» (2000), tad pēc tam britu mūzikā, tā dēvēto, «lielo grupu» laiks beidzās, varbūt ar dažiem izņēmumiem, piemēram, «Coldplay» (viņi jau arī sāka kā «Radiohead-lite»). Latiņa bija uzstādīta ļoti augstu un daudzus gadus nekas «izlutinātajam klausītājam» nelikās pietiekoši labs.

Tomēr pagājušais gadu desmits britu rokmūzikā bija gana krāsains un ar vienu, diviem lieliskiem albumiem uzplaiksnīja vairākas potenciāli lielas grupas («Franz Ferdinand», «Bloc Party», «The Futureheads», «Kaiser Chiefs», «Klaxons» u.c.), taču, mainoties mūzikas industrijai, klausītāju paradumiem, ilgstpējīgu un vienlaikus komerciāli veiksmīgu karjeru izvērst izdevies tikai dažiem ansambļiem.

Viens no tiem - (beidzot esam nonākuši līdz raksta esencei) «Arctic Monkeys».

Grupas jaunais albums šonedēļ ne tikai iekarojis albumu topa 1.vietu, nominēts «Mercury» balvai, bet izpelnījies arī nebijušu mūzikas kritiķu sajūsmu. «Nepastrīdami izcilākais grupas albums,» raksta NME. «Viena no britu labākajām grupām tikko kā kļuvusi vēl labāka,» raksta «Time Out» utt.

Atļaušos apgalvot, ka albums varbūt arī tik ģeniāls nav, bet fakts, ka grupa kopš 2006.gada debijas plates visus karjeras soļus ir acīmredzami spērusi pareizā virzienā un kļuvusi par šā brīža svarīgāko britu rokmūzikas vēstnesi, ir cieņas un apbrīnas vērts.

Grupas centrālā figūra neapšaubāmi ir solists, ģitārists un tekstu autors Alekss Tērners (Alex Turner), kuru eksperti ierindo starp pēdējo divdesmit gadu spēcīgākajiem tekstu autoriem. Smēlies iedvesmu hiphopa mūzikā, jau pēc pirmā albuma «Whatever People Say I Am That's What I'm Not» Tērners tiek nodēvēts par rokmūzikas Maiku Skineru («The Streets»). Interesanti, ka ar jauno plati «AM» (nosaukums aizgūts no «The Velvet Underground» 1985.g. izlases «V.U.») šo hiphopa estētiku Tērners iestrādājis ne tikai tekstos, bet arī mūzikā, īpaši tas jūtams basa un bungu sazobē.

Rezultātā «AM», ko varētu tulkot kā «After midnight» vai arī «Arctic Monkeys», apvieno grupai raksturīgos roka rifus, izteiksmīgos tekstus ar hiphopa stampājošajiem bītiem un paceļ grupu jaunā kvalitātē. Spilgts piemērs - iespējams, albuma labākais skaņdarbs «Why'd You Only Call Me When You're High?» (skat. video), kurā Tērners apdzied attiecību brīžiem destruktīvo dabu, naktsdzīvi un ar to saistīto bohēmu.

Par labu, manuprāt, grupai nākusi arī draudzība ar jauno Losandželosas kaimiņu (puiši tagad galvenokārt dzīvo ASV) Džošu Homiju (Josh Homme) no «Queens of the Stone Age». Pēc veiksmīgās sadarbības ar iepriekšējo albumu («Suck It And See»), arī «AM» platē Homijs pielicis savu pirkstu un dzirdams divās dziesmās «Knee Socks» un «One for the Road», kurā ūjina, atgādinot klasisko KLF 1990. gada deju hitu «Last Train to Trancentral».

Iespējams, tieši Homija ietekmē, albumu caurvij salīdzinoši smagāki ģitāras rifi.

Albumā, kas ierakstīts Losandželosas «Rancho De La Luna» studijā un ko producējis Džeimss Fords (viens no elektroniskās mūzikas dueta «Simian Mobile Disco»), liriskākajā dziesmā «Mad Sounds» bungas iespēlējis Elvisa Kostello bundzinieks Pīts Tomass (Pete Thomas), bet kompozīcijā «Fireside» dzirdama bijušā grupas «The Coral» dalībnieka Bila Raidera Džonsa (Bill Ryder-Jones) ģitārspēle.

Pirmais impulss jaunajam albumam bija pagājušogad Mūzikas ierakstu veikalu dienā (Record Store Day) izdotais digitālais singls «R U Mine?». «Plate būtībā sākās ar šo dziesmu. Ierakstot šo skaņdarbu, mēs atklājām ko tādu, ko bija vērts turpināt izpētīt,» kādā intervijā teicis Tērners.

«AM» pēdējā dziesma ir ar britu pankroka ēras dzejnieka Džona Kūpera Klārka (John Cooper Clarke) vārdiem. Alekss ir liels Klārka fans. Pēc kādas kopīgas tikšanās, Klārks esot pārliecinājis puišus, ka grupas nosaukums nav nemaz tik slikts.

Noskaties kā «Arctic Monkeys» dzied R&B dziedoņa Dreika (Drake) dziesmu «Hold On, We're Going Home». Urbānās mūzikas ietekme ir acīmredzama.

Izdošanas datums: 09.09.2013.