Par to liecina fakti. Pēdējos gados ievērojami auguši pašu ieņēmumi (2011. gadā – 2 076 513, 2012. gadā – 2 285 046 Ls), tai skaitā ienākumi no biļešu realizācijas (2011. gadā – Ls 1 208 771, 2012. gadā – Ls 1 502 527).

2012. gadu LNO noslēdza ar 126 125 Ls lielu peļņu. Šobrīd, ņemot vērā 2013. gada līdzšinējo mēnešu finanšu rādītājus, visas pazīmes liecina, ka arī šo gadu LNO noslēgs ar peļņu.

«Kultūras ministrijai Operas finanšu rādītāji ir labi zināmi, jo katru mēnesi pēc ministrijas pieprasījuma opera iesniedz atskaites par finanšu rādītājiem. Tāpēc jebkādus pārmetumus par finanšu necaurspīdīgumu vai maksātnespēju kategoriski noraidām,» ir sašutis LNO finanšu direktors.

Jāatgādina, ka LNO plānošanas auditu 2012. gadā veica starptautiska auditorkompānija «Ernst & Young Baltic», savukārt katru gadu Gada pārskata pārbaudi veic zvērināts revidents, kas apliecina: LNO finanšu uzskaite tiek veikta atbilstoši likuma normām.

Komentējot ministres izteikumu, ka «valsts pamatinterese ir, lai kultūra, mūzika nonāktu pie ikviena nodokļu maksātāja vismaz reizi gadā», LNO uzsver: 2011. gadā Operas pamatdarbības vietā – Latvijas Nacionālajā operā – notikušas 233 izrādes un citi pasākumi, kurus kopumā apmeklējuši 193 788 skatītāji, savukārt 2012. gadā LNO notikušas 235 izrādes un citi pasākumi, kurus apmeklējuši 202 638 skatītāji.

Tāpat par savu pienākumu LNO uzskata ar augstvērtīgajiem operas un baleta iestudējumiem iepazīstināt skatītājus arī ārpus Rīgas, par ko liecina viesizrādes visā Latvijā – Cēsīs, Valkā, Jēkabpilī, Madonā, Liepājā, Ventspilī un citās pilsētās.