Garīgās mūzikas festivāls iedibināts 1998. gadā un šogad notiek jau 14. reizi. Prieks, ka jau daudzu gadu garumā turpinās kora sadarbība ar Liepājas Simfonisko orķestri. Var teikt, ka tā jau ir tradīcija, ka Liepāja augustā savu mūzikas dzīvi papildina ar kādu no Garīgās mūzikas festivāla lielformāta vokāli simfoniskajiem koncertiem.

Šoreiz Liepāja piedzīvoja vēl divas citas festivāla tradīcijas. Tās ir jaundarbu pasūtināšana un pasaulē atzīta komponista aicināšana par festivāla goda viesi. Tā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja šobrīd ļoti pieprasītā komponista Kristapa Pētersona tieši šā gada Garīgās mūzikas festivālam radītais darbs "Paradīze", kurā komponists pievērsies paradīzes koncepcijai dažādās pasaules reliģijās un dažādās pasaules valodās.

Liepājā pirmo reizi skanēja arī Ērika Ešenvalda darbs "Mākoņi",

ko tā autors radījis sava mirušā brāļa piemiņai,

un goda viesa – šobrīd viena no redzamākajiem Polijas mūsdienu komponistiem, Pāvela Lukaševska 2. simfonija Festinemus amare homines un Veni creator korim a cappella.

Kopā ar kori "Latvija" un Liepājas Simfonisko orķestri uz skatuves kāpa un muzicēja diriģents Māris Sirmais, solisti, kuru vārdi vienmēr garantē drošu kvalitāti – vijolnieks Sandis Šteinbergs un Latvijas Nacionālās Operas soprāni Kristīne Gailīte un Liene Kinča. Māris Sirmais atzīst, ka

šī programma viņam ir ļoti grūta un sarežģīta.

Tā piedāvā kontrastiem bagātu mūzikas redzējumu. Taču caur grūtībām tā ir interesanta, daudzveidīga un atšķirīga.

Koncerta programmu ievadīja Ērika Ēšenvalda tikai orķestrim komponētais skaņdarbs "Mākoņi". To savā laikā pasūtīja diriģents Normunds Šnē un Rīgas Festivāla orķestris. Darba pirmatskaņojums notika 2006. gada martā Latvijas Nacionālajā operā.

Komentējot savas kompozīcijas iestudēšanas gaitu Liepājā, Ēriks Ēšenvalds stāsta: "Šī būs jau ceturtā vai piektā "Mākoņu" interpretācija, kuru Māris Sirmais ir izveidojis ļoti tuvu tam ideālam, kādu esmu iedomājies. Mans darbs tapis autokatastrofā mirušā jaunākā brāļa piemiņai.

Gribēju mūzikā parādīt mūžību, gaišumu un debesu krāsainību.

Mākoņi ir krāsaini. Īpaši tad, kad riet saule, var redzēt dažādas krāsu nianses. Tāpēc apzināti izvēlējos neoromantisma un impresionisma stilu. Par Liepājas orķestri varu teikt, ka man izveidojies ļoti labs kontakts. Kolektīvs ir muzikāls, spēlē uzmanīgi un izjusti, ar mūziķiem ir vienkārši un viegli sarunāties. Šeit nav manāmas nekādas augstprātības."

Ēriks Ešenvalds, kura saknes meklējamas Priekulē un Liepājā, izglītojies gan teoloģijā, gan mūzikā. Šobrīd viņš ir viens no ražīgākajiem latviešu komponistiem, kurš daudz strādā un ar savu darbu novērtēts un panākumus guvis gan tepat Latvijā, gan prestižos starptautiskos konkursos. Ērika kompozīcijas skolotāja Mūzikas akadēmijā, arī dzimusi liepājniece Selga Mence apbrīno savu talantīgo audzēkni par mērķtiecību, mūzikas mīlestību un to, ka viņš nevar dzīvot bez komponēšanas.

"Tas parādījās jau tad, kad viņš iestājās Mūzikas akadēmijas sagatavošanas kursā. Viņš atnāca pēc bērnu mūzikas skolas, bet parasti šajā kursā

mācās cilvēki ar vidējo muzikālo izglītību un tur tikai pielāpa kādus robus teorētiskajās zināšanās.

Es neatceros nevienu, kas būtu atnācis ar bērnu skolas izglītību vien un būtu tik mērķtiecīgs un darbaspējīgs, ka varētu vidējās izglītības zināšanas tik īsā laikā un tik pilnīgi apgūt." Arī skaņdarbs "Mākoņi" līdzās daudziem citiem Ērika darbiem ir pierādījums, ka tas ir iespējams.

Pēc pavasarī Saksofonu mūzikas festivālā pirmatskaņotā darba "Elle" tagad Garīgās mūzikas festivālam tapusi "Paradīze". Kristaps Pētersons savu sadarbību ar mūziķiem komentē īsi un kodolīgi: "Foršs orķestris un brīnišķīgs koris! Mana mūzika skan savādāk, nekā biju iedomājies, – daudz labāk! Šīs mūzikas virsuzdevums bija "iecelt" klausītāju skaņā."

Pētersona nošu partitūrā ir 57 līnijas, kas ir liels izaicinājums jebkuram diriģentam. Kā atzīst Māris Sirmais, šī nav mūzika, kuru visi izpildītāji, sanākot kopā, var uzreiz mēģināt. "Kristapa mūzika ir ļoti netverama lieta, un tā nav atkarīga no manas vadīšanas. Katrs mūziķis šeit veic nelielu, atšķirīgu un ļoti atbildīgu uzdevumu. Rezultāts ir neprognozējams," saka diriģents.

Darba iestudējums ir veidojies pa slāņiem, vispirms savu daļu iemācījās koris, tad klāt pielikts orķestris, pēc tam solisti. Tādā veidā mūzika tapusi kā audums, kurā viens caur otru izvijas dažādu krāsu dzīpari. Tekstos komponists izmantojis gan Dantes, D. H. R. Lorensa, Rummi, R. M. Rilkes un E. Svēdenborga darbu, gan reliģiskos motīvus itāļu, senslāvu, latīņu, vācu, angļu un persiešu valodā, tā cenšoties radīt vienas paradīzes kopainu, ko veido dažādu reliģiju uzskati.

Liela nozīme "Paradīzes" iestudēšanā ir ne tikai notīm un izpildītājiem, bet arī telpai, kurā tā tiek atskaņota. Tā ir kā telpas apdzīvošana no dažādām pusēm. Mainoties koncertu norises vietām, mainās arī mūziķu izvietojums un klausāmais galarezultāts ir citādāks. Mūziķi skaņdarba laikā atrodas gan klausītāju priekšā, gan sānos un balkonā,

radot savdabīgu un katrā vietā neatkārtojamu noskaņu

Liepājā Sv. Jāzepa katedrālē un Rīgā šī mūzika skan atšķirīgi – tie ir divi dažādi atmosfēras baudījumi. Arī no katras klausītāju sēdvietas mūzika skan atšķirīgi. Sēžot blakus sitaminstrumentiem pēdējās rindās, ir pilnīgi skaidrs, ka pirmajā rindā sēdošajam šis darbs skan savādāk.

Sadarbību ar Pētersonu Liepājas Simfoniskais orķestris ir iecerējis turpināt. Jau šā gada oktobrī būs Liepājā būs iespējams klausīties "Liepājas koncertu Nr. 2", ko kā soliste solījusies atskaņot čelliste Kristīne Blaumane.

Koncerta otrajā daļā skanēja poļu vieskomponista Pāvela Lukaševska kora a capella darbs Veni creator un 2. simfonija Festinemus amare homines, kuru autors radījis kā savu habilitācijas darbu Šopēna mūzikas augstskolā Varšavā un vienlaikus arī veltījumu Jāņa Pāvila II piemiņai.

Lukaševskis ir ļoti daudz rakstījis korim un labi pārzina vokālo domāšanu. Iespējams, tāpēc 2. simfonija turpina bēthovenisko tradīciju simfoniskajam orķestrim pievienot kori, solistus, klavieres un pats galvenais – tekstuālu vēstījumu. Tā galvenā ideja ir skan šādi: "Mēs tik bieži mīlam par maz un par vēlu. Steigsimies mīlēt cilvēkus!" Interesanta ir simfonijas kora un vokālo partiju tekstu izvēle. Tā autors ir poļu priesteris un dzejnieks Jans Tvardovskis.

Teksts sākotnēji rakstīts poļu valodā un tad tulkots latīniski,

tā veidojot modernu, mūsdienīgu latīņu valodu ar tādiem vārdiem un jēdzieniem, kas vēsturiskajā valodā vispār nepastāv.

Māris Sirmais ar Lukaševska darbiem iepazinies jau sen, iestudējot tos kā obligāto repertuāru konkursos ar kori "Kamēr". Šī poļu komponista mūzika diriģentu vienmēr aizrāvusi ar savu pacilātību, skanīgumu un spilgtumu. „Tas ir kā uzaicinājums, sauciens un atgādinājums, ekspresīvs nervs, kā tik ļoti pietrūkst latviešu mūzikai. Es vienmēr mudinu latviešu komponistus "izkāpt" no gaudulīgā iespaida mūzikā un rakstīt pacilājošus skaņdarbus," apgalvo Sirmais.

Liepājā notika trešais šīs simfonijas iestudējums. Pirms tam tā atskaņota tikai Polijā - Poznaņā un Belastokā. Kā apgalvo pats komponists,

šī, viņaprāt, ir visveiksmīgākā un kvalitatīvākā interpretācija.

Šīs programmas atkārtojums Rīgā notika dienu pēc Liepājas koncerta. Sadarbībā ar Latvijas Radio programmu "Klasika" Rīgas koncerts tika piedāvāts raidīšanai "Eiroradio" tīklā un bija dzirdams ne tikai Eiropas valstīs, bet arī Austrālijā. Latvijas klausītājiem būs iespēja dzirdēt koncerta ierakstu 25. augustā programmā "Klasika" pulksten 21.

Garīgās mūzikas iedvesmotajiem vēl ir iespēja Rīgā baudīt atlikušos festivāla koncertus līdz 28. augustam.