Kas augstu kāpj, tas zemu krīt. Tāds ir kārtējo jauno britpopa renesanses karognesēju «Brother» (tagad «Viva Brother») stāsts, kas aizsācies pirms nepilna gada un, iespējams, tuvojas savam bēdīgi loģiskajam iznākumam šogad.
Viva Brother «Famous First Words» (12)
Viva Brother «Famous First Words»
(Geffen)
7/12
Varbūt kļūdos par bēdīgo iznākumu, bet pieredze rāda: ja albuma izdošanas nedēļā gandrīz visi mūzikas izdevumi vienbalsīgi grupas debiju nolīdzina līdz ar zemi (NME 5/10, «Guardian» 1/5, «The Independent» 1/5, «Pitchfork» 2.9/10 u.tml.), nekas labs nākotnē diemžēl sagaidāms nav.
«Šis debijas albums ir tik nīkulīgs, ka liek »Beady Eye« (Liama Galahera grupas - aut. piezīme) albumam izklausīties kā »Let It Bleed«
(»The Rolling Stones« 1969. gada plate),» raksta «The Independent».
Ar to, protams, jāsaprot, ka arī «Beady Eye» albums nav nekāds šedevrs. Vēl nesen Arnis Račinskis no grupas «Mofo» man sūtīja īsziņu no Beļģijas festivāla «Rock Werchter» ar tekstu: «»Beady Eye« ir planētas sliktāka grupa!» Acīmredzot tomēr šis nav labākais laiks britpopa atdzimšanai ... folkeri «Mumford and Sons», popsoula dīva Adele - šie šobrīd ir tie britu salu mākslinieki, kas dominē pasaulē.
Protams, ja šāda grupa kā «Viva Brother» (par puišiem esmu rakstījis jau agrāk - skat. resursus) būtu parādījusies pēkšņi kādas mazas izdevniecības paspārnē, tad varbūt kritiķu reakcija nebūtu tik asa. Dziesmas galu galā ir melodiskas un 1990.gadu britpopa tradīcijas rūpīgi koptas. Taču realitāte ir tāda, ka jau vairākus mēnešus šos četrus brašuļus no Slovas (Slough), Lielbritānijā tā pati mūzikas prese, kas tagad viņus kritizē, cēla debesīs, pasludinot «Brother» par britpopa renesanses lāpnešiem, labāko jauno britu grupu utt. Arī pati grupa šķiet nedaudz mākslīgi radies modīgs veidojums. Pats Galahers jaunākais viņus raksturojis kā «Little posh boys with tattoos». Šāda pārlieku agri iegūta popularitāte reizēm var kļūt arī par nastu.
Diemžēl ir arī vairāki neveiksmīgi skaņdarbi, īpaši, manuprāt, bezgaumīgs un neiederīgs ir bītlu «Helter Skelter», «Oasis» un «Def Leppard» hārdroka hibrīds «Time Machine».
Tas, ka zems novērtējums albumam nāk no Ziemeļamerikas, vēl nebūtu nekas traģisks (atcerieties tos pašus «Mumford and Sons», kurus mūzikas gaumes noteicēji «Pitchfork» novērtēja ļoti zemu), taču diemžēl arī britu mūzikas kritika ir ļoti skarba. Vai puiši spēs pārvarēt šo psiholoģisko barjeru un iet tālāk, laiks rādīs.
Izdošanas datums - 02.08.2011.