Kārlis Lielais (no latīņu valodas Carolus Magnus) ir dzimis 742. gadā, bet miris 814. gadā. Viņš ir bijušais franku karalis, Karolingu dinastijas pārstāvis. 800. gadā Romā pāvests Leons III viņu pirmo kronēja un pasludināja par ķēniņu Kārli – Svētās Romas imperatoru.
Franku karalis Kārlis Lielais bija izcilākais valdnieks Eiropā laikmetā, kas sekoja pēc Romas impērijas krišanas. Šis varenais vīrs radīja impēriju, kas aptvēra gandrīz visu mūsdienu Eiropas valstu teritoriju, un viņa mantojumu novērtē arī šodien.
Kārlis Lielais bija enerģisks novators, kurš savas valdīšanas laikā ieviesa daudzus jaunus procesus
saimnieciskajā jomā. Tika uzceltas neskaitāmas pils, uzbūvēti tilti pār Vācijas lielāko upi Reinu un tās labā krasta pieteku Mainu, bet Reinas un Donavas iztekas tika savienotas ar kanālu. Kārļa Lielā valdīšanas laikā teritorijās uz ziemeļiem no Alpiem strauji attīstījās romāņu arhitektūras stils. Papildus tam karalis lielu uzmanību pievērsa izglītības attīstībai, vācot manuskriptus un dažādas vēsturiskas lietas, kā arī izdodot grāmatas. Kārļa Lielā kultūras aktivitātes var uzskatīt par pirmo Eiropas kultūras renesanses iezīmi.