TVNET ekskursijā pa Mežaparka Lielo estrādi pavadīja SIA «Rīgas meži» daļas «Mežaparks» vadītāja Elga Zēģele.

Nedaudz par vēsturi

Pirms estrāde tika uzcelta, tās vietā bija parks, kurš tika ierīkots 19. gadsimtā kā rīdzinieku atpūtas vieta. Ainavu arhitekts Georgs Frīdrihs Ferdinands Kūfalts veidoja Mežaparku kā pilsētas dārzu, kur pilsētniekiem atpūsties un relaksēties no ikdienas steigas. Diemžēl Kūfalta projekti un plānojumi, laikam ejot, ir zuduši un nav precīzu datu par to, kā parks izskatījies pirms diviem gadsimtiem. Teritorijā ir arī atrastas vairākas vietas, kas ļauj nojaust parka agrāko izskatu, piemēram, trepītes, kas liecina, ka agrāk parkā bijuši celiņi.

Estrāde tika būvēta speciāli Dziesmu un Deju svētkiem.

To veidojuši trīs tā laika zināmi arhitekti - Vladimirs Šņitņikovs, Gunta Irbīte un Karīna Dannenhirša.

1955. gadā estrādē pirmo reizi norisinājās Dziesmu un Deju svētku koncerts.

Lai estrādes telpas starp Dziesmu un Deju svētkiem nestāvētu tukšas, tajās kopš 1957.gada sāka rīkot Tautas sasniegumu izstādi, kurā tika prezentēti dažādi ražojumi. Interesanti, ka māja, kurā šobrīd atrodas SIA «Rīgas Meži» birojs, toreiz bijusi viens no izstādes eksponātiem – privātmāja ar mēbelēm. Šāda māja bijusi katra padomju cilvēka sapnis.

Estrādes trūkumi

Viens no lielākajiem estrādes trūkumiem ir komunikācijas – ūdens un elektrība.

Gadā, kad cēla estrādi, prasības bija pavisam citādas.

Šobrīd Dziesmu un Deju svētku organizatori sastopas ar daudzām grūtībām, jo cilvēkiem nepieciešamas cita veida ērtības. Katram diriģentam un solistam ir jāizbūvē sava ģērbtuve – tā kā šādu telpu estrādē nav, tās uz svētku laiku ierīkos Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība «BT 1».

Šodien arī nevar iztikt bez dušām. Diemžēl dušu estrādes telpās nav, ir tikai aukstais ūdens un arī tikai dažās vietās. Tāpat ir problēmas ar elektrības pieslēgumiem, jo nopietni trūkst elektrības pievadu.

Nav saimnieciski un racionāli izmantot estrādi tikai reizi piecos gados Dziesmu un Deju svētku laikā. Tāpēc Mežaparka apsaimniekotāji aicina māksliniekus un pasākumu organizatorus izvēlēties tieši Mežaparku par pasākumu rīkošanas vietu.

Pārkrāsotas grīdas, nomainīti soli, kosmētiskais remonts

Gatavojoties Dziesmu un Deju svētku Noslēguma koncertam, Mežaparkā jau pirms neilga laika veikti dažādi uzlabojumi – kora podestūras grīda ir notīrīta un pārkārtota, nomainīta daļa koristu solu, veikti arī dažādi ēkas kosmētiskie remonti gan ārpusē, gan iekšpusē.

Šobrīd estrādes skatītāju zonā tiek uzstādīti soli, jo uz amerikāņu rokgrupas «The Killers» koncerta laiku tie tika novākti. Tā kā šajos Dziesmu svētkos ir vairāk dalībnieku, nekā bija paredzēts, estrādes abās pusēs šobrīd tiek izbūvēti papildu podesti.

Padomju laikā tāda parka sakopšana kā tagad netika veikta. Kā atceras Elga, viņa jaunības gados Dziesmu svētku laikā kontrolēja biļetes un ierādīja vietas. Kad viņa bija sagurusi un

vēlējās apsēsties zālītē, tas nebija iespējams, jo estrādes otrā pusē zāle auga līdz viduklim.

Lūk, vēl daži interesanti fakti par estrādi un tās teritoriju

• Estrādes teritorija ir aptuveni 5 tūkstošus kvadrātmetru liela.

• Skatītāju sēdvietu ir 22 tūkstoši, dalībnieku - aptuveni 15 tūkstoši.

• Pie estrādes 7. vārtiem parasti veidojas ļoti garas rindas. Pagājušos Dziesmu un Deju svētkos pēdējie cilvēki iekļuva estrādē tad, kad koncerts gāja jau pusotru stundu.

• Mežaparka Lielo estrādi regulāri apsaimnieko 10 cilvēki.

• Izrādās, ka slavenais Džeimsa Bonda lomas atveidotājs Daniels Kreigs (Daniel Craig) ir filmējies Mežaparkā.

  

  publicitātes

• Vienā no estrādes tagadējām telpām padomju laikā bija kafejnīca. Šobrīd par kafejnīcas esamību liecina stikla sienas, kas izgaismojas dažādās krāsās. Nemaz nepateiktu, ka tas ir padomju laika veidojums, jo izskatās moderni.

• Gadu laikā estrāde ir pārbūvēta. Agrāk tās malās bija sienas, kuras tika nojauktas, jo diriģentiem likās, ka estrādē nav akustikas. Dīvaini, ka šogad radās ideja estrādes malas būvēt no jauna, jo kādam likās, ka tieši bez šīm malām nav laba skaņa.

• Ir izņemts patents, ka tikai Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, kas parasti notiek reizi piecos gados, var tā saukties. Tāpēc Bērnu un jauniešu svētkus «Mēs pilsētai ceRīgai» nosauca par mūzikas svētkiem, bet Rīgai 810 veltītais koncerts «Dziesma. Meistars. Leģenda» tika nosaukts par lielkoncertu.

  

  LETA

• Slavenajai dziedātājai Madonnai Mežaparka Lielā estrāde izrādījusies par mazu – viņa koncertē publikai, sākot no 70 tūkstošiem, taču

  Mežaparka estrādē, kājās stāvot, ietilpst 40 tūkstoši skatītāju.

• Tur, kur šobrīd izveidota strādnieku māja, agrāk uz Dziesmu un Deju svētku laiku apmetās valsts prezidents.

• Uz šiem Dziesmu un Deju svētkiem pieaicināts zintnieks, kurš noteicis enerģētisko punktu, kurā jāliek diriģenta pults.