Cass McCombs "Wit's End"

(Domino)

11/12

"Wit's End" ir jau piektais 33 gadus vecā mākslinieka studijas albums, taču vēl joprojām par Kasu Makombsu tīmeklī (pat oficiālajā "Domino rec." mājas lapā) informācija ir skopa. Baumo, ka izdevēji pat nolīguši privātdetektīvu, lai sadabūtu dziedātāja preses foto (tas gan izklausās pēc laba PR), un gandrīz visas intervijas tiek pieklājīgi atteiktas... Kass atbild uz jautājumiem tikai rakstiski un turklāt pa pastu (nevis e-pastu).

Protams, arī aprīlis bijis bagāts ar dažāda žanra labu mūziku - sākot ar Džeimiju Vūnu un "TV On The Radio", beidzot ar veterāniem Polu Saimonu un Stīvu Ērlu, tomēr, ja jāizceļ viena plate, tad lēmuma pieņemšanā svarīga loma ir šīs rubrikas autora subjektīvajam redzējumam. Citiem vārdiem, Kasa Makombsa albums mani šomēnes uzrunājis visvairāk. Tas, manuprāt, ir nesamākslots, patiess un muzikāli smalks un izjusts darbs.

"Es zinu, ka cilvēki jūtas vientuļi, jo es tā jūtos, tādēļ arī beigās top dziesmas par vientulību," vēstulē "Stereogam" portālam raksta Makombs. Viņš arī uzsver, ka speciāli negatavo albumus, bet gan raksta dziesmas, kuras vēlāk apkopo vienā veselā.

Muzikāli asociācijas rodas ar vēlīnajiem "Talk Talk" un Marka Holisa soloierakstiem, 1970.gadu amerikāņu folku, basa klarnetes solo septiņu minūšu skaņdarbā "Mamory's Stain" sasaucas ar "ECM" izdevniecības džeza noskaņu ainavām, savukārt 3/4 taktsmēra biežā izmantošana ar Leonarda Koena vai pat Toma Veitsa mūziku.

Rekomendēju!

Izdošanas datums - 12.04.2011.