Ar puišiem no grupas - Daini Rijkuri, Edgaru Rakovski, Jāni Narbutu un Gustavu Terzenu (trūkst tikai bundzinieka Andreja) tiekamies piektdienas vakarā kādā no Miera ielas kafejnīcām. Tikko beidzies "Sia Radikal" mēģinājums, taču jau nākamās dienas rītā Gustavs gatavs agri doties uz lidostu, lai lidotu uz Kopenhāgenu.

Laika nav daudz. Nostādu puišus ietves malā uz nelielu improvizētu fotosesiju. Viens, divi un gatavs. Dodamies iekšā, pasūtām pa alus kausam (tikai grupas solists Dainis izvēlas baltu kafiju), un saruna var sākties. Galvenie runātāji izrādās Gustavs un Dainis.

TVNET: Tikko no mēģinājuma. Esat droši vien pamatīgi uzlādējušies? Minējāt, ka uz mēģinājumu šovakar atnāks Jānis Boļšaks no "Sanctimony"... Ko varam gaidīt albuma prezentācijas koncertos (22.aprīlī "NabaKlab", 23.aprīlī "Fontaine", Liepājā)?

Gustavs: Jā, Janka būs. Tā ir tāda kā saikne ar šejienes metālmūzikas korifejiem, jo "Sanctimony" darbojas jau vienus gadus piecpadsmit... Viņi arī izgājuši goda, nopēluma un atkal goda ciklu - ar savām stila maiņām, lai arī dzied angliski. Mēs Jāni uzaicinājām uz vienu dziesmu kā viesmākslinieku. Vispār Janka dzied korī "Gaudeamus", un diriģents Cinkuss viņam jautājis: "Kā tev vēl kakls nav mezglā sasējies?" Viņš korī ir viens no atslēgas basa dziedātājiem, bez viņa koris nebrauc uz ārzemēm, un vienlaikus viņš "Sanctimony" demonstrē pavisam citas vokālās spējas. Viņam ir unikāla balss, viņš ir labs draugs un Latvijas metālmūzikas skatuves ikona.

Ar viņu uz skatuves savā koncertā! Mēs drīzāk viņu varētu papildināt, nevis viņš mūs.

TVNET: Vai paši diski jau saražoti? Vai nebūs tā, kā dažām pašmāju grupām reizēm iznāk - prezentācija ir saplānota, bet paši albumi vēl ceļā?

Dainis: Nē, normāli, viss kārtībā. Es esmu strādājis tipogrāfijas nozarē jau desmit gadus... Šobrīd tiek taisīts buklets, nākamnedēļ viņi jau sāk likt kastītes iekšā. Mums atliek tikai salikt diskus (tie jau ir klāt) un ielikt celofānos.

Gustavs: Bija jau neliels uztraukums... Ja runājam par dizainu, tad sākotnēji bija vispār cita doma - no piecām grupas biedru sejām "uzmorfot" vienu, bet mākslinieks jokojoties teica, ka izskatoties vai nu stulbi, vai smieklīgi...

Tad es atradu mājās uz palodzes vecu pieclatnieku, un rezultātā tapa šāds dizains [rāda telefona ekrānā albuma vāku. - aut. piezīme]. Ja ieskatās, tad var redzēt, ka Mātei Latvijai ir izgrauzta seja.

TVNET: Vai tas kaut ko simbolizē?

Gustavs: Tas simbolizē gan.

Dizains iemieso dziesmās ielikto saturisko jēgu.

TVNET: Morāli sagrauzto latvieša tēlu?

Gustavs: Nav tik sāpīgi. Man ir prieks, ka tikts pāri tādam ģimnāzista sāpīgumam. Var nolūkoties no vērotāja pozīcijām. Mēs jau citās sarunās esam minējuši, ka neviens neesam Īrijā. Arī bundzinieks šobrīd studē Īrijā, nevis ir darba maizē. Mēs neviens neesam aizlaidušies no šejienes. Kaut Edgaram bija visi iemesli neierakstīt šo albumu... Soloģitārai ir gājis visgrūtāk šā ieraksta laikā, bet visi ir pacēluši to štangu gaisā un es ieteiktu iedziļināties dziesmu tekstos. Varētu teikt, ka tās ir smagas dziesmas par smagām taisnībām... pa vidu stāvi tu pats.

TVNET: Kas īsti ir šā albuma vēsts? Viss ir grūti un slikti vai tieši otrādi - nemaz tik slikti nav?

Dainis: Albuma teksti ir novērojums no dzīves. Tie ir mani kā cilvēka, kas dzīvo šeit un šajā laikā, novērojumi par to, kas notiek man apkārt.

TVNET: Vai albumam varētu būt līdzīga vēsts kā nesen iznākušajai Otto Ozola "Latvieši ir visur" nedaudz mākslīgā latvietiskuma pašapziņas celšanai? Vai šis ir tas pats stāsts?

Gustavs: Nē, šis ir cits stāsts. Ir tāda dziesma, kuras teksts uzliek kā naglai pa galvu, - "Remdeno asiņu cilts". Esi pamanījis, ka latviešu publika koncertos nav tik aktīva kā varbūt cittautieši? Pie mums rietumi nāk sāpīgi un nepareizi... "Kolektīva pašapziņa kolektīvu iznīcina" - neviens sevi neredz kā individualitāti, visi iet kā auni. Ja tev par ātru iedod, tad tu par ātru dabū galvā un rodas nepareiza atkarība.

Kāpēc līdz 1991.gadam varēja rakstīt spēcīgas rokmūzikas dziesmas ("Daudz zābaku pa manu zemi staigā" u.c.), bet pēc tam turpmākos 15 gadus tukšums? Mēs ar Daini esam bieži runājuši, ka lielākus latviešus par mums neatradīsi, bet mēs neesam slimi nacionālpatrioti, mēs neejam ar "ABRENE" uz krūtīm! Demonstrācijās mīnus 12 grādos. Mums, vecīt, šī zeme daudz nozīmē. Atliek tev vienā dziesmā samelot, ielikt diskā, un tad tu visu dzīvi pēc tam to nevarēsi klausīties.

TVNET: Kas mūsdienās vispār ir metālmūzika? Nesen rakstīju ASV "Billboard" topa apkopojumu, tur, protams, dominē hiphopa, R&B un kantri mūzika, taču ir arī daudzas smagās grupas, piemēram, atzīšos, man sākotnēji neko neizsakoši nosaukumi kā "Hollywood Undead" vai "Asking Alexandria". Kas tā ir par mūsdienu smago mūziku, ko pērk amerikāņi, un vai jūs sevi pieskaitāt pie šās jaunās metālmūzikas paaudzes vai esat tomēr vēl 1980.gadu beigu un 90.gadu produkts?

Dainis: Žēl, ka mēs nezinām, ko pērk Amerikā (smejas).

Gustavs: Es tieši gribēju piebilst, ka "Billboard" - tā ir kopējā "varka", ir jāskatās uz izdevniecībām ("Roadrunner Records"). Man šķiet, ka amerikāņu metālu šobrīd glābj divas grupas. Nu, trīs... "Machine Head", kas tur "Pantera" dižciltību. "Lamb of God", kas paspēja nosmacēt to vienveidīgo, smacējošo ņūmetālu, un trešā - lai kā es esmu savulaik vērsies pret visādiem "popsovikiem", tā ir grupa "Slipknot".

Par "Machine Head" es esmu pārliecināts. Viņi ir jaunā "Metallica". Vēl "Tool" varbūt...

TVNET: Mastodon?

Gustavs: Es vienmēr esmu teicis, kad vēl strādāju Radio SWH Rock, ka "Mastodon" kādu laiku ies pa priekšu savam laikam un, nedod Dievs, viņi izjuks, un tikai tad viņus "pēc nāves" atzīs. Man ļoti patīk "Mastodon", bet Dainim ir cita pieredze.

Dainis: Jā, esmu viņus redzējis trīs vakarus pēc kārtas. Nesapratu. Varbūt man rūpīgāk jānoklausās disks, bet no tā, ko es redzēju koncertā, - es pastāvēju 20 minūtes: "Nu un?"

Mēs paši mūzikā liekam visu kopā. Mums katram ir diezgan spēcīgas metālmūzikas saknes. Spēlējam un klausāmies to diezgan ilgu laiku. Tas viss nāk ārā caur taviem pirkstiem, tavu balsi, tas viss miksējas kopā. Tas, ko mēs esam sapratuši, ka tas ir vistuvākais veids, kā mēs varam savas emocijas un domas izlikt ārā. Mums laikam neder lēnāks ritms un klusāki instrumenti. Mēs apzināmies, ka mums gribas šādi... nav arī tā, ka mēs ļoti sekotu līdzi tam, ar ko mūs muzikāli salīdzina.

TVNET: Ar ko jūs salīdzina?

Dainis: Mūs salīdzina ar daudzām grupām, "Metallica" pašā pamatā.

Gustavs: Bet tas jau labi, ka tavu paveikto asociē ar pasaules labākajiem vārdiem. Protams, ja aiziet tiešā vīle un tu mūziku "pārstrādā cehā", tad nav tās enerģijas ... mums nav "copy-paste" variants.

TVNET: Vēl jau arī valoda ir tā, kas jūs atšķir. Dziedāt latviski - principa jautājums?

Dainis: Nu kā, tas jau ir ierakstīts pašos pamatos mūsu materiālā. Kā jau teicu, mums teksti ir par to, ko mēs, dzīvojot šeit, domājam par to, kas šeit notiek. Es kā latvietis skatos uz to, kas notiek Latvijā, un domāju, ko tas nozīmē citiem latviešiem. Attiecīgi, savas domas formulējot, es šīs lietas no skatuves stāstu citiem latviešiem. Man liekas idiotiski, ja es to sāktu darīt angļu valodā.

Ja es kā latvietis latvietim sāktu stāstīt par to, kas notiek Latvijā, angļu valodā ... nu tas ir idiotisms.

Atgādinām, ka "Sia Radikal" sava debijas albuma "Monokarš" dzimšanas dienu kā arī grupas trešā gada pastāvēšanas gadadienu atzīmēs Lieldienu priekšvakarā ar diviem koncertiem (22.aprīlī "NabaKlab", 23.aprīlī "Fontaine", Liepājā). "Sia Radikal" abos koncertos iesildīs draugi un cīņu biedri "The Factor".

Albumu taustāmā veidā sākotnēji varēs iegūt tikai koncerta norises vietās. Albuma atbalsta tūre turpināsies vasarā ar koncertiem vairākos festivālos un atkārtotu uzstāšanos Rīgā. Datumi tiks izziņoti maijā.

Sia Radikal ir: Dainis Rijkuris – vokāls, Gustavs Terzens – ritma ģitāra, Edgars Rakovskis – soloģitāra, Andrejs Upmacis – bungas un perkusijas, Jānis Narbuts - bass.