Bet nosaukums tika izdomāts, rīkojot pašu ansambļa bērnu konkursu, kuri ieteica dažādus variantus.
Uzvarēja tagadējā "Aizkraukles bankas" Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilmāra Jargana versija!
Mūsdienās ir krietni vairāk dažādu bērnu ansambļu, nekā tas bija "Dzeguzītes" pirmsākumos. Joprojām ir liela interese tieši par jūsu ansambli?
Jā. Un gribētos cerēt, ka tieši kvalitātes dēļ. Mēs esam savādāki. Ir atrasts tas savs "es", kas iet cauri gadiem. Tas jau iegājies asinīs, un mēs ar Dailu pat nestrīdamies par kaut kādām vadīšanas vai muzikālajām lietām. Mums mēdz pārmest, ka "Dzeguzītei" ir par maz tautasdziesmu, taču patiesībā tā nav. Mums ir arī daudz tautasdziesmu, tikai Raimonds Pauls ir veicis to apdari.
Kā īsti bērni tiek pieņemti "Dzeguzītē"?
Katru gadu septembrī tiek rīkota noklausīšanās. Tā tiek izsludināta Latvijas Radio. Mēs izveidojam sagatavošanas grupiņu, kurā ir trīs vai četrus gadus veci bērniņi. Ir otra sagatavošanas grupiņa, kurā ir tie bērni, kas nāk jau otro un trešo gadu. Tā ir bērniem līdz skolas vecumam. Un ne jau visi bērni, kas nāk mācīties dziedāt, vēlas pāriet uz to lielo koncertgrupu. Ir daudzi bērni, kuru vecāki vienkārši vēlas, lai viņu atvases iemācās dziedāt.
Kādam jābūt bērnam, lai viņš varētu pretendēt uz pievienošanos "Dzeguzītes" sagatavošanās grupai?
Viņam ir jāgrib darboties, jāgrib dziedāt. Es skatos, cik bērns ir atraktīvs. Viņš var nedziedāt pareizi, to var iemācīties. Galvenais, lai acis dzirkstī. Trīsgadīgam dziedātprasmi tāpat nepārbaudīsi, jo dažs pat vēl īsti nemāk runāt. Un stereotips, ka pie mums dzied tikai "kruto" vecāku bērni, ir pilnīgas muļķības...
Bērnu ansambļiem ir arī dažādas skates, konkursi...
Jā, bet mēs apzināti tādos nepiedalāmies. Ir daudz citu lietu, kas jādara. Turklāt tāda nemitīga sacenšanās prasa ļoti lielu izdomu. Nav nekāda māksla visur sacensties ar vienu un to pašu dziesmu. Piemēram, biju aizgājusi uz vienu šādu konkursu un biju nepatīkami pārsteigta, ka bērni dziedāja tieši tās pašas dziesmas, ko LNT šovā "Mazo dziesmas Latvijai". Man tas šķiet farss.
Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balva jau ne pirmo gadu tiek pasniegta arī bērnu mūzikas albumu kategorijā. Tas nozīmē, ka bērniem domāta mūzika Latvijā ieņem savu stabilu nišu kopējā apritē.
Tā it kā ir, bet tajā kategorijā diemžēl ar pašiem bērniem ir diezgan maz sakara. Bērnam tomēr ir vajadzīgs, lai pretī dzied bērns. Mazs bērns atdarina. Bet viņam vēl nav izveidojušies dzirdes priekšstati un viņš nesaprot melodiju, ko dzied pieaugušais. Klausīties to, protams, var, bet
es vairāk atzīstu to, ka bērns klausās tieši bērnu dziedātas dziesmas. Viņš dzird, mēģina atdarināt un sāk pareizi dziedāt līdzi.