Viens no nedēļas karstākajiem jaunumiem, protams, ir ilgi gaidītais Tenesijas emo poppanka apvienības «Paramore» jaunais albums. Lielais jautājums - vai pēc brāļu Faro aiziešanas 2010. gadā grupa spējusi atrast jaunu pamatu zem kājām. Kā liecina pirmie mūzikas kritiķu vērtējumi - tas izdevies ar uzviju.
Paramore «Paramore»
(Fueled by Ramen)
9/12
Kad pēc 2009. gada albuma «Brand New Eyes» grupu pameta oriģinālā sastāva dalībnieki - ģitārists Džošs Faro (Josh Farro) un bundzinieks Zeks Faro (Zac Farro), rudmatainā soliste Heilija Viljamsa (Hayley Williams), basists Džeremijs Deiviss (Jeremy Davis) un ģitārists Teilors Jorks (Taylor York) bija nopietnas izvēles priekšā - turpināt trijatā vai mest mieru un ļaut Heilijai veidot solokarjeru (par to prese runā jau daudzus gadus).
«Paramore» neizjuka. Atlikušo dalībnieku iekšējais spīts izrādījās lielāks, bija vēlme pierādīt, ka nekas nav beidzies, turklāt pēc aiziešanas abi brāļi Faro tīmeklī bija sarakstījuši dažādas ne pārāk glaimojošas lietas par saviem bijušajiem kolēģiem, un
tas tikai motivēja Heiliju perināt zināmu saldas atriebības plānu.
Jaunās plates 17 kompozīcijās (četras no tām ir īsas muzikālas epizodes ukuleles pavadībā) daudzviet jūtamas atsauces uz attiecībām esošo un bijušo dalībnieku starpā, piemēram, «Grow up», kurā Heilija dzied, ka nav vairs maza meitene («I'm not a little girl no more») un ir gatava atstāt senos draugus pagātnē un pieaugt.
Arī izvēlētais plates nosaukums liecina par jaunu sākumu.
Izrādās, lielākais ieguvums, paliekot trijatā - bez viena ģitārista un bungām, grupai bija iespēja manevrēt, eksperimentēt ar citiem mūzikas instrumentiem, tādējādi paplašinot ierasto emopanka smagnējo ģitārorientēto skanējumu. Liels nopelns plates skanējuma veidošanā pienākas arī producentam, Beka Hansena uzticamajam pavadošajam mūziķim Justin Meldal-Johnsen (strādājis arī ar «Tegan and Sara», «Neon Trees» un «M83»).
Rezultātā radīts muzikāli interesantākais grupas ieraksts, kurā blakus jau ierastam «Paramore» rokrakstam izspraucas laukā šis tas no 1980. gadu popmūzikas, gospeļa un fanka («Ain't it fun») un pat postroka («Future»).
Būtībā plati var iedalīt četrās daļās, kuras atdala minētās īsās ukuleles epizodes. Pirmā četru dziesmu daļa ir nosacīti roķīga - tradicionāls poppanks ar lielisko ievadošo «Fast in My Car», Kārenas O («Yeah Yeah Yeah's») cienīgu dziedājumu pirmajā singlā «Now», «No Doubt» 1990.gadu estētikā ieturēto «Grow Up». Otrā daļa jau ir elektroniskāka - vairāk sintezatoru, bungmašīnu, to skaitā aktuālais singls «Still Into You» (skat. video), kas aizguvis kaut no aktuālā «The Strokes» 1980. gadu sintezatorroka. Tad atkal šķietami roķīga daļa, kas iesākas ar smagnējo «Proof», bet turpinās ar albuma liriskāko kompozīciju «Hate to See Your Heart Break», un tad nobeigumā vēl viens emo poppanka paraugs «Be Alone» un teju postroka, drone estētikai tuvais «Future».
Labas meldijas, plaši piedziedājumi - tas viss ir saglabājies, turklāt klāt nākuši vairāki krāsaini akordi, kas liek domāt, ka «Paramore» stāstā otrā nodaļa varētu būt tikpat aizraujoša kā pirmā.
Izdošanas datums - 04.04.2013.
