Mīlestība pret ziloņiem

Šobrīd dokumentālās filmas «Paseka - Lieldienu zilonis» autors Adriāns Dandridža nodarbojas ar skaistu sudraba rotaslietu darināšanu, fotografēšanu un tūrismu. Savu bērnību un vēlākos gados visas skolēnu brīvdienas viņš kopā ar brāli pavadīja pie tēva Sahārā. Tur Adrians pirmoreiz satika ziloņus, un no pirmā acu skata radās vārdiem grūti aprakstāma mīlestība. Viņam patika vērot, kā šie dzīvnieki dzer cits no cita traukiem, iet dušā vai vienkārši klīst kaut kur apkārt. Tas bija neaizmirstams laiks, un vīrietis savu ikdienu nespēja iedomāties citādu. Adrians uzskata, ka ziloņi bija pirmie, kas sajuta un pieņēma viņu kā cilvēku - draugu. Ziloņu vienmēr bijis tik daudz un visi ļoti lieli, maigi un pieklājīgi, ar kuriem izveidojušās jaukas attiecības. Laikam ejot, Adrians nonāca Abu nometnē, kur turpināja savu dzīvi ar ziloņiem, un kopumā viņš tur nostrādāja 15 gadus, ja neskaita dažus nelielus pārtraukumus. Šo gadu laikā, iedvesmojoties no kāda patiesa stāsta, Adriāns ir uzņēmis dokumentālo filmu par ziloni Paseku.

Mazā zilonēna stāsts

Viasat Nature piedāvātā dokumentālā filma «Paseka - Lieldienu zilonis» stāsta par mazu zilonēnu, kuru kādā Lieldienu rītā Botsvānas Okavango deltā ziloņu bars nezināmu iemeslu dēļ pamet. Neparastu notikumu rezultātā mazuli izdevies izglābt, un viņa iedzīvojās savādā, nebrīvē augošu ziloņu barā. Šis ir stāsts par ziloņmeiteni Paseku un Viasat Nature skatītājiem būs iespēja vērot viņas pirmo dzīves gadu Āfrikas plašumos, kur viņa centīsies iemācīties, ko nozīmē būt zilonim. Cik daudz pateiks priekšā instinkti? Ko viņai iemācīs citi ziloņi? Kas būs jāiemācās no cilvēkiem? Kā viņas ierašanās mainīs ziloņu bara kārtību? Šis stāsts palīdzēs labāk izprast ziloņu dzīvi. Šis patiesībā ir rets gadījums, kad ziloņu bars pamet zilonēnu, jo, kā skaidro filmas autors Adriāns, tā var gadīties, ja dzīvnieki kļūst ļoti satraukti un nervozi. Maza zilonēna audzināšana un pieskatīšana ir uztraukumu pilns process un laiks. Ja apkārt rodas panika, var gadīties, ka mazais zilonēns pazūd.

Par filmēšanas procesu

Dokumentālās filmas «Paseka - Lieldienu» zilonis autors Adriāns stāsta, ka 90% no filmēšanas laika viss gāja gludi. Patiesībā ziloņi bija tie, kas regulēja visu, - kad viņiem apnika pastaigas, apsēdās un vairs nereaģēja. Tā bija nepārprotama zīme, ka viņi ir noguruši. Visa pamatā bija spēja laikus sajust vienam otru un pielāgoties. Nepārpūlēt ziloņus un nespiest viņus visu laiku kaut ko darīt. Tādēļ Adriāns un filmēšanas grupa pat uz kādu laiku pārstāja no katras situācijas gaidīt piedzīvojumu kā lēcienu vai ko citu aizraujošu. Jo ziloņi ir gudri, tādēļ bija skaidrs, ka nekas uz pasūtījumu tāpat vien nenotiks. Mirklī, kad viss sāka notikt pašplūsmā, dzīvnieki kļuva atbrīvotāki un pakļāvīgāki.

Pasekai klājas labi

Adriāns pie zilonēna dodas ciemos ikreiz, kad ir brīvs laiks. Pēdējo reizi viņš Paseku saticis pagājušā gada jūlijā un plāno apciemojumu drīzumā atkārtot. Adriāns apgalvo, ka ļoti bieži sazinās ar nometnes cilvēkiem, kuri viņam pastāsta, kā zilonim iet. Adriāns stāsta, ka Paseka ir izaugusi par inteliģentu un vērīgu ziloni. Iespējams, tieši izdzīvošanas rūdījums viņai ir iemācījis spēt pielāgoties dažādām situācijām ļoti ātri. No viņas izstaro mīļums un draudzīgums, Paseka ļoti mīl cilvēkus un izjūt īpašu saikni ar ikvienu nometnes darbinieku.

_{Aizkustinošs stāsts «Paseka - Lieldienu zilonis» 1.aprīlī 22:00 kanālā Viasat Nature.}