Pasākumu vadīja LTDS priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa Šiliņa un Kultūras akadēmijas rektors, profesors Jānis Siliņš.

Balvas laureātiem pasniedza iepriekšējo gadu balvu ieguvēji: Artūrs Skrastiņš, Inese Kučinska, Lolita Cauka un Vladimirs Cukānovs.

Teātra dienas balvas tiek pasniegtas jau kopš 1986. gada, kad Eduarda Smiļģa balvu saņēma Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš un Artūrs Dimiters.

Iepriekšējos gadus laureātiem līdzās naudas balvām pasniedza kristāla zvanus, taču, sākot ar 2013.gadu, balvu saņēmējiem

tika pasniegtas mākslinieka Māra Šustiņa darinātas goda zīmes - ordeņi.

Lilitas Bērziņa balvu saņem aktrise Guna Zariņa (JRT)

Māra Ķimele uzsver, ka Guna Zariņa var nospēlēt pilnīgi visu, sākot ar mazu bērnu un beidzot ar smieklīgu vecenīti, no smalkas mīlētājas līdz visnegaidītākajam rakstura pavērsienam jebkurā lomā: «Var strādāt jebkurā žanrā, sākot ar komēdiju un beidzot ar grieķu traģēdiju. Var izpildīt jebkuru fizisku uzdevumu, veikt akrobātiskus elementus un braukt ar mašīnu. Jebkuru vokālo uzdevumu veic labā līmenī. Aktrise bez robežām.»

Guna Zariņa ir absolvējusi Tautas Kinoaktieru studiju (1992.g.) pedagogu Ainas Matīsas un Arnolda Liniņa vadībā, darbojusies Bērnu teātrī un Jauno Kinoaktieru studijā. Studējusi Sanktpēterburgas Teātra mākslu akadēmijas Aktiermeistarības katedrā (prof. V. V. Petrova meistardarbnīca, 1992–1996) un Skatuves runas katedras aspirantūras neklātienē, kā arī Silvijas Radzobes vadītajā Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes teātra kritikas kursā (1991-1992). 1997. gadā Latvijas profesionālo teātru skatē apbalvota par spilgtāko debiju skatuves mākslā, bet 2007.gadā saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu kā labākā aktrise par lomu izrādē «Latviešu mīlestība» un Alises Budļevskas lomu izrādē «Tas notika ar viņiem» Jaunajā Rīgas teātrī.

Pēdējo sezonu lomas Jaunajā Rīgas teātrī: Rugetta, Apričņikova mamma, «Smagais metāls», rež. I.Mičule (2011.g.), loma izrādē «Tumšās alejas» (pēc I.Buņina stāstu motīviem), rež. V.Nastavševs (2012.g.), Soņa, Katerina Ivanovna, Ļizaveta, Māte, Mikloka, izrāde «Noziegums / sods» (pēc Dostojevska), rež. M.Ķimele (2012.g.), Horošiha, A.Vampilovs «Čulimska. Pašu cilvēki», rež. R.Vaivars (2012.g.), Loma izrādē «Pirmie aplausi», rež. G. Šmits (2013.g). Guna Zariņa sevi veiksmīgi apliecinājusi arī kino, strādājot ar tādiem režisoriem kā Laila Pakalniņa (filmā «Ūdens» 2006.gadā un «Uguns» 2007.gadā), Gatis Šmits (2010.gada filmā «Seržanta Lapiņa atgriešanās»), Juris Poškus (2011. gada filmā «Kolka Cool») un Kirils Serebreņņikovs (2012.gada filmā «Krāpšana»).

Harija Liepiņa balvu saņem Gundars Āboliņš (JRT)

«Brīnišķīgs kolēģis, ar kuru prieks būt kopā vienā laikā, vienā teātrī, vienā izrādē,» par Gundaru izsakās kolēģis, aktieris Vilis Daudziņš. Māra Ķimele viņu dēvē par publikas mīluli: «Gundars Āboliņš ir šarmants aktieris ar brīnišķīgu humora izjūtu un nenoliedzami - publikas mīlulis kā Latvijā, tā Eiropas teātros.» «Skatos un priecājos, kā mans «limuzīna» puika izaudzis - kļuvis par īstu vīru un vienu no Jaunā Rīgas teātra stūrakmeņiem,» priecājas Uldis Dumpis.

Gundars Āboliņš ir absolvējis Tautas Kinoaktieru studiju (1978.g.), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju specialitātē - dramatiskā teātra un kino aktieris (1982.g.), no 1964. gada gada aktīvi darbojies Radioteātrī un vadot radio raidījumus. Spēlējis gan Dailes, gan bijušajā Jaunatnes teātrī. Savas līdzšinējās aktiera karjeras laikā, strādājot gan Jaunajā Rīgas teātrī, gan ārpus Latvijas, saņēmis vairākus apbalvojumus: 2006.gadā Spēlmaņu nakts balva GADA AKTIERIS par Soņas lomu izrādēs «Soņa» un «Ledus. Kolektīva lasīšana ar iztēles palīdzību Rīgā», rež. A.Hermanis, JRT; 2007.gadā balva LABĀKAIS AKTIERIS par Soņas lomu izrādē «Soņa», (rež. A.Hermanis, JRT) Starptautiskajā teātra festivālā Kontakt Toruņa, Polijā un PRESES SIMPĀTIJU BALVA par Soņas lomu izrādē «Soņa», (rež. A.Hermanis, JRT) Starptautiskajā mazo skatuves teātru festivālā Rijekā, Horvātijā; 2012.gadā Spēlmaņu nakts Skatītāju simpātiju balva «Gada aktieris» par Oblomova lomu izrādē «Oblomovs», rež. A.Hermanis, JRT; Slepenā labvēļa balva «Gada jūsma».

Pēdējo sezonu lomas:

2011.g. Pjērs Bezuhovs, Ļ.Tolstojs «Krieg und Frieden» («Karš un miers»), rež. Matthias Hartmann, Burgtheater, Vīne, Austrija;

Oblomovs, I.Gončarovs «Oblomovs», rež. A.Hermanis, JRT;

Oblomovs, I.Gončarovs «Oblomow» («Oblomovs»), rež. A.Hermanis, Schauspielhaus Koeln, Ķelne, Vācija.

2012.g. Loma izrādē, Ī.Baševiss Zingers «Kabalas noslēpumi», rež. A.Hermanis, JRT;

Lavrentijs, izrāde «Muša» (pēc S.Oksanenas romāna «Attīrīšanās»), JRT;

2013.g. Ādolfs (Rotmistrs), A.Strindbergs «Tēvs», rež. M.Ķimele JRT.

Gundars Āboliņš kā kino aktieris strādājis ar tādiem izciliem latviešu režisoriem kā Jānis Streičs (1980.gada filma «Limuzīns Jāņunakts krāsā» un 2000.gada filma «Vecās pagastmājas mistērija») un Vari Braslu (2003.gada filma «Ūdensbumba resnajam runcim»). Kopā ar kolēģi Gunu Zariņu filmējies arī Lailas Pakalniņas 2006.gada filmā «Ūdens». Spēlējis arī Latvijā dzimušā vācu režisora Aleksandra Hāna filmās: 2007. gada filmā Midsummer Madness («Jāņu nakts») un 2011.gada filmā Monsieur Tauriņš («Tauriņa kungs»).

Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu saņem Modris Cers (LNO)

«Vienam no visu laiku izcilākajiem latviešu baleta Skolotājiem - Latvijas Nacionālā baleta vecākajam pedagogam repetitoram Modrim Ceram - baleta mākslinieki veltījuši ne vienu vien slavas dziesmu. Savulaik pats būdams izcils baleta solists, Modris Cers savus varoņus veidojis vīrišķīgus, uzticamus un patiesus. Bet nu jau daudzus gadus dzīvē un mākslā rūdīto talantu iegulda jaunākajos kolēģos. Darbīgs, rūpīgs, uzticams. Modra audzēkņi, kuru vidū mirdz teju visi Latvijas Nacionālā baleta galvenie solisti, saka: viņa klātbūtne radot drošības sajūtu, jo ikvienā darbā tiek meklēta jēga un loģika, ik kustība, žests un vaibsts - pamatots līdz sīkumam. Kā reiz par Modri izteicies baleta kritiķis Eriks Tivums - «solistu nostādītājs uz kājām un viņu galvu apskaidrotājs»,» zina pastāstīt LNO sabiedrisko attiecību vadītāja Ieviņa Ancena.

Modris Cers beidzis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, mācījies pie T.Vītiņas, Artura Ēķa, V.Bļinova, I.Koškina. Beidzis Maskavas Valsts teātra mākslas institūta pedagogu repetitoru kvalifikācijas celšanas kursus (1987), mācījies pie A. Meserera un M. Semjonovas. LNO baleta solists (1963-1986), repetitors no 1977.gada, LNO baleta trupas vadītājs (1990-1992), RHV pasniedzējs (1973-1987).

Modra Cera nodejoto lomu spektrs bija ļoti plašs, sākot no demī klasikas, klasikas līdz oriģinālhoreogrāfijām. Ievērojamākās lomas: Viktors Heils «Turaidas roze» (1966), Pas-de-deux «Žizele» (1967), Zilais putns «Apburtā princese» (1967), Princis «Riekstkodis» (1968), Andris «Negaiss pavasarī» (1968), kapteinis un ieroču nesējs «Inku zelts» (1969), Huligāns «Jaunkundze un Huligāns», Pāns «Pāns un Sīringa» (1968), Pjērs Grenguārs «Parīzes Dievmātes katedrāle» (1970), Hosē «Karmena» (1971), Bazils «Dons Kihots», Nuralī «Bahčisarajas strūklaka» (1972), Antonijs «Antonijs un Kleopatra» (1973), Fabricio «Mirandolīna» (1974), Pas d’esclave, Vergs «Korsārs» (1974), Kapitoni «Doktors Aikāsāp» (1977), pas de trois «Gulbju ezers»(1977), Alēns «Veltīgā uzmanība» (1978), Tibalds «Romeo un Džuljeta» (1982).

Par nopelniem baleta mākslas attīstībā Modrim Ceram ir piešķirts Latvijas Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums (1976), Triju zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme (2003) un Latvijas Gāzes balva par mūža ieguldījumu baleta mākslā (2010).

Eduarda Smiļģa balvu saņem režisors Dž.Dž.Džilindžers

Pēdējo reizi šī balva tika pasniegta 2005.gadā režisorei Mārai Ķimelei, un to saņēmuši arī tādi režisori kā Oļģerts Kroders (2004.g.), Alvis Hermanis (2003.g.), Felikss Deičs (1996.g.), Pēteris Pētersons (1993.g.), Harijs Liepiņš, Roberts Zēbergs (1990.g) un Voldemārs Zandbergs (1988.g.).

Artūrs Skrastiņš par Džilindžeru stāsta: «Kad Džilindžers bija cellē, es biju bērnudārzā. Mēs satikāmies šādās pozīcijās. Tad mēs šķīrāmies un satikāmies «Faustā». Pēc tam atkal šķīrāmies, lai pēc daudziem gadiem abi satiktos cellē: Dailes teātrī.»

Ģirts Ķesteris atklāj noslēpumu par Džilindžera trauslo emociju pasauli: «Manas personīgās simpātijas vīriešiem mākslā pieder tipiem, kas regulāri piesārņo aiz sevis kultūras telpu. Tas izraisa paniku sentimentālās dogmatiķēs, bet to ir viegli pārdot un tajā ir labi dzīvot – kaut vai īstermiņā. Vismaz vienā ziņā Džilindžers ir klišejisks – viņš raud banālās melodrāmās. Viņš ir neciešami elegants, bērnišķīgi prognozējams. Mūsu laulība ar Džilindžeru ik pēc pieciem gadiem piedzīvo dziļu krīzi, bet kaislība ik pa brīdim mūs noved gultas vienā pusē.»

Dž.Dž.Džilindžers ir neviennozīmīga un ārkārtīgi savdabīga parādība latviešu teātrī. Ar savu repertuāra izvēli un publiskajiem izteikumiem iemantojis skandālista reputāciju, savu 15 režisoriskās darbības gadu laikā Dailes teātrī viņš ir pierādījis, ka viņam ir pa spēkam iestudējumi visdažādākajos žanros - drāmas, komēdijas, rokoperas, mūzikli, bērnu izrādes. Dž.Dž.Džilindžers ir neticami ražīgs režisors, kurš iestudējis jau vairāk nekā 60 izrādes - pamatā Dailes teātrī, kā arī Nacionālajā teātrī, Liepājas teātrī un Maskavas Puškina teātrī. Šogad viņš iestudēs izrādi arī Valmieras Drāmas teātrī.

Starp viņa daiļrades zīmīgākajiem iestudējumiem jāmin: rokoperas «Fausts. Deus ex machina» un «Drakula. Svešās asinis», «Melanholiskais valsis», «Lolita». Par īstu triumfu un vienu no teātra spožākajām radošajām virsotnēm izvērtās A.Kamī «Kaligulas» iestudējums. Pēdējās sezonās īpaši veiksmīgi bijuši tādi uzvedumi (dažādos teātros) kā V.S.Moema «Penelope un Diks», P.Rozenfelda «Lodes pār Brodveju», režisora un aktieru kompilācija «Neprātīgā Zelda», A.Vampilova «Pīļu medības», D.Heira «Jūdas skūpsts», G.Grekova «Hanana», K.Šēnhera «Ragana». 2011.gadā Liepājas teātrī tapa izcilais mūzikls «Pūt, vējiņi!», kas ieguva «Spēlmaņu nakts» balvu kā gada labākā muzikālā izrāde, kā arī raidījuma «100 g kultūras» balvu «Kg kultūras» kā gada labākā teātra izrāde.

Ar viņa izrādēm aug un attīstās aktieru meistarība - piemēram, tādi aktieri kā

Rēzija Kalniņa un Ģirts Ķesteris var sevi droši dēvēt par Dž.Dž.Džilindžera aktieriem.

_{*Balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka biedrības Latvijas Teātra darbinieku savienības valde aizklātā balsojumā}