Jau vēstīts, ka piektdienas vakara atklāšanas koncertā būs iespēja baudīt saksofonista Ginta Pabērza solo Boba Mincera (Bob Mintzer) kompozīcijā "Koncertīno tenorsaksofonam", savukārt mūziķis Arvīds Kazlauskis būs solists Franka Martēna "Balādē" altsaksofonam. Veseli četri saksofoni uzstāsies kā solistu kvartets amerikāņu meditatīvā minimālista Filipa Glāsa "Koncertā saksofonu kvartetam un orķestrim".

Saksofonmūzikas klāstu papildinās Kurta Veila "Otrā simfonija", kas ir šā pazīstamā un iemīļotā mūziklu autora pēdējais mēģinājums akadēmisko žanru pasaulē.

Par neakadēmisku piesitienu festivālā gādās Deniss Paškevičs un viņa domubiedri. Festivāla viesi būs talantīgais un atraktīvais norvēģu saksofonists Rolfs Eriks Nīstrems kopā ar etnisko balsi Unni Lēvlī un Mauritānijā dzimušo ģitāristu Bekaju Avu. "Saxophonia 2011" nagla - Džošua Redmens!

TVNET: Piektdien tiek atklāts ikgadējais mūzikas festivāls "Saxophonia 2011". Kā precīzi būtu jāformulē? Vai tas ir džeza mūzikas, saksofonmūzikas vai akadēmiskās un džeza mūzikas festivāls? Video vietnē "Youtube" uzmeklēju vienu no atklāšanas koncerta darbiem - Boba Mincera "Koncertīno tenorsaksofonam", un tajā, manuprāt, sakausēts gan džezs, gan akadēmiskā mūzika...

Tā nebūt nav - katrai vietai un lietai, solistiem un kolektīviem visā pasaulē ir stiprās un vājās puses. Saksofons Latvijā - Mmm... vai tad šeit var būt kādi labi šā instrumenta valdnieki? Jā, IR! Un tas ir pateicoties Arta Sīmaņa rūpēm un lolojumam.

Mums ir spēcīga saksofonu skola, un tā aug augumā, kā saka - turot augsti paceltu buru.

Cits aspekts - asociācija. Kādas asociācijas cilvēkam raisās, izdzirdot vārdu saksofons vai dzirdot tā tembru. Manuprāt, saksofons ir emocija. Tas var būt meditāciju pavadošs miers, tā varbūt romantiski klusa noskaņa pastaigā, tā var būt trakošana un dauzīšanās azarts, rotaļa. Jebkas. Instrumenta iespējas un krāsas ir dažnedažādas, tāpēc laikam trāpīgākais formulējums būtu - tas ir saksofonmūzikas festivāls.

Ar Boba Mincera skaņdarbu (skat. video) ir tā - viss atkarīgs no sarunas starp solistu un orķestri. Ja orķestris "parakstās" uz solista izaicinājumiem un jau manis minēto azartu, tad tas droši vien būs vairāk džezs, ja ne... Tad var sanākt tikai divi monologi... Ja ir kas šai skaņdarbā jāsakausē, tad noteikti tie nav stili, bet gan tēlainība un emocijas.

TVNET: Ko vēl varam gaidīt piektdienas atklāšanas koncertā? Saprotu, ka Rīgas saksofonu kvartets [RSQ] ir sarūpējis ko īpašu?

Ainārs Rubiķis: Idejiski sākot strādāt pie koncerta mākslinieciskās koncepcijas, tieši RSQ ierosināja par koncerta stūrakmeni likt Filipa Glāsa koncertu saksofonu kvartetam un orķestrim. Amerikas minimālisms, kas sevī ietver jau manis pieminētās īpatnības - meditāciju, nemieru, transa stāvokli un... jā, laikam kārtīgu izdauzīšanos. Baiba Kurpniece uzvedināja domas uz Boba Mincera "Concerino - Jazz" blakus minimālismam, un abi no vienas valsts. Tā radās koncerta otrās daļas nosaukums - "Jaunā Amerika". Tai kā pretstatu veidoju koncerta pirmo daļu - "Vecā Eiropa", iekļaujot Kurta Vaila "Otro simfoniju" un Franka Martēna "Balādi" saksofonam, stīgu orķestrim, klavierēm un sitamajiem instrumentiem, kas precīzi raksturo Eiropu trīsdesmitajos, laika posmu starp diviem pasaules kariem - viens beidzies, otrs - ...

TVNET: Vai džezs savā sākotnējā būtībā nav tomēr improvizācijas mūzika un tā pierakstīšana notīs ieliek to zināmos akadēmiskos rāmjos?

Ainārs Rubiķis: Domāju, ka nē. Labu piemēru minēja Jānis Stafeckis. Ielūkojoties vēsturē, improvizācijas māksla mūzikā pastāvējusi vienmēr - baroka ciparotais bass. Koncertžanrā allaž solistam ir bijusi iespēja parādīt savu improvizācijas mākslu, balstoties uz savu varēšanu un emocijām. Jā, ar laiku tās tika pierakstītas notīs, bet komponisti vienmēr centušies to atstāt mūziķa ziņā.

Grūti novilkt robežu, kam piedēvēt improvizāciju - akadēmiskai mūzikai vai džezam,

jo tā pastāv gan vienā, gan otrā rāmī, jo džezā jau improvizējot tomēr arī ir kāds rāmis.

TVNET: Kāda ir būtiskākā atšķirība, diriģējot kādu akadēmisku džeza skaņdarbu, V. A. Mocarta "Burvju flautu" un, piemēram, kori?

Ainārs Rubiķis: Katrā no minētajiem piemēriem ir kāda atšķirība. Tas ir tāpat kā diriģēt vai spēlēt, dziedāt dažādu laikmetu vai nacionālo skolu komponistu skaņdarbus. Ir pat atšķirība starp Mocartu pašu kā tādu. Tāpat, domājams, ir ar džeza mūziku, pieļauju, ka arī tur ir šāda veida atšķirības. Kas attiecas tieši uz akadēmisko džeza mūziku, manuprāt, svarīgākais aspekts ir emociju brīvība, iepriekš minētos rāmjus nu tā kā palaist vaļīgāk.

TVNET: Vai nav zināms, kādu programmu Rīgā sarūpējis festivāla galvenais viesis Džošua Redmens? Kāds būs Redmena mūziķu sastāvs?

Ainārs Rubiķis: Uz šo jautājumu visprecīzāk atbildēs Artis Sīmanis. Katrā ziņā pats centīšos apmeklēt pēc iespējas vairāk festivāla koncertus un sagaidīt dažādus pārsteigumus gan no pašmāju muzikantiem un komponistiem, gan viesiem.

Patīkamu ceļojumu!

Uzziņai: Ainārs Rubiķis

Ainārs Rubiķis (1978) Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvis bakalaura grādu kordiriģēšanā pie Andra Veismaņa 2000.gadā, maģistra grādu kordiriģēšanā pie prof. Jāņa Lindenberga 2002.gadā, 2007.gadā - bakalaura grādu simfoniskā orķestra diriģēšanā un 2009.gadā maģistra grādu simfoniskā orķestra diriģēšanā pie asoc. prof. Andra Vecumnieka. Zināšanas papildinājis pie prof. J.Panulas, M.Jansona, P.Domarka, L.Segertrēma u.c.

No 1997. līdz 2006. gadam Ainārs Rubiķis darbojies kā jauniešu kora "Kamēr..." diriģents, bet kopš 2000.gada oktobra viņš ir atjaunotās Latvijas Universitātes studentu biedrības "Dziesmuvara" kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents. 2006.gada pavasarī Ainārs Rubiķis sāka strādāt par Latvijas Radio kora dziedātāju un diriģentu asistentu.

2008.gada pavasarī Ainārs Rubiķis pievienojies operas izrādes "Zīgfrīds" radošajai grupai Latvijas Nacionālajā operā (LNO), kur darbojies kā Kornēliusa Meistera asistents. Šobrīd LNO viņš diriģē divas V.A.Mocarta izrādes - "Burvju flauta" un "Dons Žuans".

Pirmā starptautiskā orķestra diriģēšanas debija Aināram Rubiķim bija 2009.gada jūnijā, muzicējot kopā ar Ungārijas Nacionālās operas orķestri operfestivālā Miškolcos.

1999.gadā starptautiskajā koru konkursā "Harmonie'99" Aināram Rubiķim izteikta atzinība kā labākajam jaunākās paaudzes diriģentam, starptautiskajā kordiriģentu konkursā Rīga 2000 iegūta 2.vieta, 2002.gadā Europa cantat rīkotajā II starptautiskajā kordiriģentu konkursā Tallinā iegūta 2.vieta, saņemta Igaunijas Nacionālā vīru kora un Tallinas Filharmonijas kamerkora balva kā labākajam diriģentam, kā arī piešķirta balva un diploms kā labākajam jaunās paaudzes diriģentam. 2004.gadā iegūta izdevniecības "Barenreiter" speciālbalva Europa cantat rīkotajā III starptautiskajā jauno kordiriģentu konkursā Vīnē. 2005.gadā Ainārs Rubiķis ieguva 2.vietu III starptautiskajā kordiriģentu konkursā "Rīga 2005".

2010. gadā uzvarējis 3. starptautiskā Gustava Mālera diriģentu konkursa finālā.

Festivāla "Saxophonia 2011" norisināsies no 11. līdz 20. februārim.