(precizēts 8. februāra koncerta repertuārs)

7.februārī

Festivāla atklāšanas koncerts notiks 7.februārī Rīgas Sv.Jāņa baznīcā, kur dzirdēsim saksofonistus Gintu Pabērzu un Arti Sīmani, ansambli Schola cantorum Riga, Latvijas Radio kori, mecosoprānu Ievu Paršu, ērģelnieci Kristīni Adamaiti. Skanēs Andra Dzenīša, Andreja Selicka, Mārtiņa Viļuma kompozīcijas un Jēkaba Nīmaņa jaundarbs «Laiks. Tagad».

Jēkabs Nīmanis par jaundarbu «Laiks. Tagad»: «Nereti mēdzam aizmirst, ka vienīgā laika izjūta, kuru spējam piedzīvot, ir tikai viens punkts - tagadne. Pagātne un nākotne ir interpretācija. Līdzīgi arī mūzika eksistē tikai kā enerģijas forma mirklī, kurš notiek atskaņošanas brīdī. Atmiņas, iespaidi par mūziku nav saistīti ar mūzikas laiku, bet gan domāšanas procesu laikā par to.»

8.februārī

Lielajā ģildē 8.februārī spēlēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Rīgas Saksofonu kvartets un saksofonisti Jonatans Rautiola un Arvīds Kazlausks. Programmā Lāša Ērika Lāšsona Koncerts saksofonam un orķestrim; Kārļa Lāča Rhythm Drive saksofonam un orķestrim un A. Glazunova «Koncerts alta saksofonam un stīgu orķestrim».

9.februārī - «Brass Jaw»

«Brass Jaw» no Apvienotās Karalistes - četrus mūziķus, kas spēlē trompeti, altsaksofonu, tenorsaksofonu un baritonsaksofonu - varēsim novērtēt 9.februārī Spīķeru koncertzālē.

Samara Ginsberga no BBC Radio par «Brass Jaw» saka pavisam kodolīgi - «vienkārši un graujoši».

«Brass Jaw» uzstājas bez ierastās ritma sekcijas, un viņu skanējums ir unikāls gan skaņas, gan domāšanas ziņā, ļaujot piemēroties jebkurai spēles telpai. Draivs un harisma - lūk, «Brass Jaw» firmas zīmes ceļā uz vēl neatklātu teritoriju apgūšanu. 2009.gada rudenī Brass Jaw triecienā ieņēma Londonas džeza festivālu, vienlaikus nāca klajā viņu albums «Deal With It», kas saņēma jūsmīgas atsauksmes. Grupa apceļojusi Eiropu un ASV, viņiem divas kompozīcijas veltījis leģendārais Džons Sērmans, 2011.gada maijā viņi saņēmuši titulu «Ensemble Of The Year» ikgadējā britu sacensībā «Parliamentary Jazz Awards».

12.februārī

Savukārt 12.februārī Spīķeru koncertzālē dzirdēsim Denisa Paškeviča trio, kurā apvienojušās izcilas Latvijas džeza mūzikas personības - Deniss Paškevičs (saksofons, flauta, basklarnete), Edvīns Ozols (bass) un Artis Orubs (bungas, perkusijas), radot unikālu un viendabīgu mūzikas organismu. Trio spēlē grupas dalībnieku autorkompozīcijas, muzikālajā vēstījumā sapludinot džezu, svingu, funk, swing, old school, world un rock-rhythmics.

Jaunajā programmā ROOM trio mūziķi apvienojušies ar Džordžu Stīlu (George Steele) - amerikāņu mākslinieku, kurš divus gadu desmitus dzīvo Latvijā un jau kopš bērnības piedalās dažādos mūzikas projektos. Džordžs Stīls mūzikas pavadījumā lasa amerikāņu dzejnieka Lengstona Hjūsa (Langston Hughes) darbus. Hjūsa daiļradi spēcīgi ietekmējis džezs, un viņa dzejoļos daudz runāts par ASV afroamerikāņu dzīvi 20.-60.gados. Šis koncerts būs īpašs, jo februāris ir afroamerikāņu vēstures mēnesis, ko ASV katru gadu atzīmē jau kopš 1926.gada.

13.februārī

13.februārī Spīķeru koncertzālē Rīgas Saksofonu kvartets piedāvā koncertprogrammu, kur četru saksofonu saspēli rotās cilvēka balss, klavieres, kokles un dūdas. Līdzās Giljermo Lago jeb Nīderlandes saksofonista, «Aurelia Saxophone Quartet» mūziķa Villema van Mervīka kompozīcijai «Pilsētas» koncerta pirmajā daļā likta Nika Gothama kompozīcija Barbara Allen, kur kvartetam pievienojas temperamentīgā dziedātāja Ieva Parša, un Juna Nagao apdarinātas pasāžas no Vivaldi «Gadalaikiem», kur četriem saksofoniem pievienojas lieliskā pianiste Herta Hansena. Koncertam būs arī etniska nokrāsa - līdzās Līgas Celmas spēka opusam «Ozols» būs multiinstrumentālista Valda Muktupāvela jaundarbs «Uguns mūzika» saksofonu kvartetam, koklēm un dūdām, kā arī Jēkaba Nīmaņa jaunākais sacerējums - trīs putnu tēmai veltītas latviešu tautasdziesmas mecosoprānam, koklēm un saksofonu kvartetam.

14.februārī

14.februārī Spīķeru koncertzālē dzirdēsim Mario Marci un Simoni Dzankīni, kas ir pastāvīgi festivāla Saxophonia viesi. Šoreiz abu meistaru izvēlētās programmas nosaukums ir All directions jeb «Visi virzieni no Perotīna un Baha līdz Pjacollam un Žismonti». Komponistu sarakstā ir arī Kurts Veils, Rišārs Galjāno, pats Simone Dzankīni un citi.

Mario Marci uzvarējis četros starptautiskos un deviņos nacionālos konkursos. Uzstājies ar Itālijas, Šveices un Venecuēlas orķestriem. Divdesmit gadu strādājis Milānas La Scala orķestrī. Viņa spēli augstu vērtējuši tādi maestri kā Rikardo Muti un Zubins Mehta. Mario Marci muzicējis festivālos Zalcburgā, Atēnās, Madridē, Sanktpēterburgā, Venēcijas biennālē, uzstājies Kārnegija zālē Ņujorkā, Leipcigas Gewandhaus un citās starptautiski pazīstamās koncertzālēs Eiropā, Korejā, Ķīnā, Libānā, Austrālijā un ASV. Marci iecienījis 20.gadsimta komponistu mūziku, vairāki skaņdarbi veltīti tieši viņam. Veicis ieskaņojumus skaņu ierakstu namos EMI, BMG, Sony Classical, Stradivarius u. c. Pasniedz saksofona spēli Verdi konservatorijā Milānā, vada meistarklases Amsterdamā, Denverā, Frankfurtē, Lisabonā, Pekinā un citur.

Simone Dzankīni tiek uzskatīts par vienu no interesantākajiem un novatoriskāk domājošiem akordeonistiem Eiropā.

15.februārī - noslēgums

Festivāls Saxophonia noslēgsies 15.februārī Lielajā ģildē, kur būs iespēja klausīties vienu no trim labākajiem Francijas orķestriem - Tulūzas Kapitolija simfonisko orķestri, ko diriģēs viens no atzītākajiem, pieprasītākajiem un oriģinālākajiem jaunās paaudzes diriģēšanas meistariem Tugans Sohijevs. Osetijā dzimušais Tugans Sohijevs ir Tulūzas orķestra galvenais diriģents (kopš 2005) un mākslinieciskais vadītājs (kopš 2008). Francijas viesu izvēlētajā programmā iekļauta Kloda Debisī Rapsodija alta saksofonam un orķestrim ar izcilo solistu Nikolā Prostu, ko dēvē par skaņu žonglieri; Roberta Šūmaņa Klavierkoncerts ar Vīnē dzīvojošo krievu pianisti Elizabeti Ļeonsku; kā arī Modesta Musorgska daudzkrāsainās «Izstādes gleznas», kuras orķestrim prasmīgi pārlicis Moriss Ravels.

www.saxophonia.lv