Lai arī gads tikko sācies, šādi tādi patīkami pārsteigumi mūzikas dzīvē tomēr notiek. Paldies jāsaka bezpeļņas organizācijas «National Public Radio» (NPR - www.npr.org) lapai, kurā var noklausīties vairākus albumus, kas dienas gaismu ieraudzīs vēl tikai janvāra vidū vai beigās. Viens no ierakstiem, kas kādu laiku jau dzirdams NPR lapā, ir «Broadcast» skaņu celiņš filmai «Berberian Sound Studio».
Broadcast «Berberian Sound Studio»
Broadcast «Berberian Sound Studio» OST
(Warp)
8/12
Pavisam īsi atgādināšu, kas tie «Broadcast» tādi. Precīzāk, nu jau tāds. Diemžēl šā Birmingemas dueta (sākotnēji kvinteta) - basģitārista Džeimsa Kārgila (James Cargill) un dziedātājas Trišas Kīnanas (Trish Keenan) radošā sadarbība aprāvās traģiski. 2011.gada 14.janvārī 42 gadu vecumā dziedātāja Triša Kīnena negaidīti nomira, atstājot Kārgilu ar daudzām iesāktām, bet nepabeigtām muzikālām iecerēm. Pati grupa dibināta 1995.gadā un ātri iemantoja plašus salīdzinājumus ar slavenajiem indie electronic pionieriem «Stereolab».
Viena no šādām iecerēm, ko Kārgilam tomēr izdevies īstenot, ir skaņu celiņš britu režisora Pītera Striklenda (Peter Strickland) šausmu filmai «Berberian Sound Studio». Striklends plašāku ievērību guva ar filmu «Katalin Varga» (2009).
Par tradicionālu šausmu filmu ar asinīm un pārgrieztām rīklēm gan to nevar dēvēt, drīzāk psiholoģisku trilleri. Tajā ir kaut kas no Deivida Linča, no Larsa fon Trīra eksistenciālā plūduma. Tās pamatā stāsts par kādu britu skaņu inženieri 1970. gados, kas tiek uzaicināts piedalīties kādas itāļu šausmu filmas (pats filmā attēlotais režisors gan noliedz, ka veido šausmeni) skaņu efektu ierakstos un pamazām tiek ierauts nesaprotamu notikumu virpulī (skat. filmas reklāmu). Viņš imitē žņaugšanas, slīcināšanas skaņas, galvas sašķaidīšanas (tiek izmantotas kāpostgalvas) u.c. trīsas izraidošus nepatīkamus trokšņus.
Arī «Broadcast» skaņu celiņā, kas sastāv no 39 īsām skaņu epizodēm, iekļauts pa kādam histēriskam spiedzienam, kādai «raganiskai» murmināšanai, dzirdami arī vairāki satraukuma pilni dialogi itāļu mēlē, kas rada sajūtu, ka esam daļa no filmas.
Muzikāli dominē ērģeles, ksilofons, hallētas bungas, flautas un atsevišķās epizodēs arī kādas vokālu dekorācijas. Trišas Kīnanas klātbūtne ir neliela - albums sastāv galvenokārt no instrumentālām skicēm.
Diezgan spocīgi un baisi.
Izdošanas datums - 07.01.2013.