Albumā «Elīna Garanča. Romantique» apkopotas dažādu komponistu radītas kompozīcijas, kuras operdziedātāja ierakstījusi kopā ar orķestri «Filarmonica del Teatro Comunale di Bologna» un diriģentu Īvu Ābelu, liecina kompānijas mājaslapā atrodamā informācija.

Ierakstā būs apkopotas kompozīcijas, kuras radījuši komponisti Gaetāno Doniceti, Kamils Sen-Sanss, Pēteris Čaikovskis, Šarls Guno, Hektors Berliozs un citi.

2011.gada oktobrī ar Garančas piedalīšanos «Deutsche Grammophon» tika operas «Anna Boleina» DVD Vīnes Valsts operas iestudējumā, kurā titullomu bez Garančas atveido arī operdziedātāja Anna Ņetrebko.

Latviešu operdziedātājas pirmais soloieraksts «Deutsche Grammophon» apgādā iznāca 2007.gadā. Albumā «Aria Cantilena» tika iekļautas viņas slavenāko operlomu ārijas Drēzdenes Valsts kapelas pavadījumā ar diriģentu Fabio Luizi. Albums saņēma augstu kritikas atzinību un «Echo» mūzikas balvu.

Garanča strauji kļuvusi par vienu no mūzikas pasaules spilgtākajām jaunajām zvaigznēm. Viņa ir guvusi kritiķu un klausītāju atzinību ar savu brīnišķīgo balsi, gudru mūzikas interpretāciju un pārliecinošiem skatuves tēliem.

Atveidojot Karmenas lomu Žorža Bizē operā «Karmena» Ņujorkas Metropolitēna operā 2009./2010. gada sezonā,

Garanča nedēļas žurnāla «New York» klasiskās mūzikas apskatā tika pasludināta par labāko Karmenu ceturtdaļgadsimtā.

Žurnāla «New York» klasiskās mūzikas apskatā Garanča atzīta par «vispārliecinošāko Karmenu ilgā laika posmā».

Garanča dzimusi 1976.gadā muzikālā ģimenē Rīgā, studējusi Latvijas Mūzikas akadēmijā. 1999.gadā dziedātāja uzvarēja Mirjamas Helinas vokālistu konkursā. Kopš tā laika viņa ieguvusi dažādas balvas un pēdējās no tām iegūtas 2009.gadā un 2010.gadā. 2009.gadā Garanča apbalvota kā gada dziedātāja ar «Echo Klassik», «Musical America» un «MIDEM» balvu, savukārt 2010.gadā Garančai jau otro reizi tika piešķirta «Lielā mūzikas balva» un šoreiz balvu dziedātāja saņēma par starptautiskiem panākumiem.

Profesionālo karjeru Garanča sāka kā viesmāksliniece Vācijā, Mainingenā «Südthüringischer Staatstheater» un Frankfurtes operā. Viņa uzstājusies Vīnes valsts operā, Vīnes koncertnamā un Vīnes «Musikverein», Berlīnes Vācu operā, Drēzdenes Zempera operā, Amsterdamas «Concertgebouw», Ņujorkas Metropolitēna operā, Londonas Bārbikana centrā un Karaliskajā Koventgārdena operā, Parīzes Elizejas lauku teātrī, Parīzes Nacionālajā operā, Latvijas Nacionālajā operā, kā arī daudzos festivālos - Zalcburgas, Eksanprovansas, Bādenbādenes, Helsinku, Turku, Savonlinnas, Stambulas, Napas un citos.