Plkst.16 Rundāles pils Zelta zālē muzicēja Sinfonietta Rīga baroka ansamblis, kura uzmanības lokā šoreiz bija mūzika, kas tapusi Hamburgā – 18. gadsimta vidū nozīmīgā mūzikas pilsētā, tā sauktā Empfindsamkeit stila (Sturm und Drang ekvivalents mūzikā) šūpulī. Programmā – mūzika, ko radījuši ilggadēji Hamburgas mūzikas dzīves vadītāji Georgs Fīlips Tēlemanis un Karls Fīlips Emanuels Bahs.

Plkst.18 Baltajā zālē skanošajam koncertā «Baroka šedevri» senās mūzikas erudītais pētnieks un interprets Māris Kupčs un viņa kolēģi bija izvēlējušies mūziku, kas pārstāv divas pasaules – viena saistās ar franču baroka zelta laiku un otra - ar klasicisma sākumposmu.

Koncertā skanēja Mišela Rišāra Delalāna čakona, Johans Sebastiāna Baha «Piektais Brandenburgas koncerta», kuru kopā ar Māra Kupča vadītajiem baroka orķestra Collegium musicum Rīga mūziķiem solistu atskaņoja baroka vijolniece Agnese Kanniņa-Liepiņa, flautiste Kristīne Stumbure un klavesīniste Liene Stradiņa, kas ir pasaulslavenā klavesīnista, ērģelnieka un diriģenta Tona Kopmana audzēkne un Kurzemes hercogistes kapelas mūziķa un komponista Franča Ādama Feihtnera Simfonija Do mažorā, kas izdota Mītavā 1770. gadā un kurā labi saklausāma hercoga kaislība uz medībām.

Divas ārijas no Volfganga Amadeja Mocarta pusaudža gadu sacerējuma – operas «Mitridats, Pontas karalis» - dziedāja publikas iemīļotais kontrtenors Sergejs Jēgers.

Plkst.22 Senās mūzikas festivāla noslēguma koncerts Rundāles pils dārzā, ko noklausījās vairāki tūkstoši apmeklētāju, piedāvāja klausītājiem baroka laikmeta zelta melodiju izlasi, kas tapusi šā kultūras perioda teicama pārzinātāja Andra Veismaņa vadībā. Koncertā piedalījās kamerorķestris «Sinfonietta Rīga», solisti Pauls Putniņš, spožās balss īpašniece Inga Kalna, baroka mūzikas interprete Amanda Keila un kontrtenors Serges Jēgers.