Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

Basketbolists Blūms: vienu alu pēc spēles var mierīgi (5)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: No personīgā arhīva

Jāņi bez alus būtu tāpat kā futbols bez bumbas. TVNET vērsās pie sabiedrībā pazīstamiem vasaras saulgriežu gaviļniekiem, lai noskaidrotu, kādu alu svētkos šogad dzers viņi.

Raksta foto
Foto: LETA

Jānis Blūms, basketbolists: «Viens mans draugs ir alus izplatītājs un katru gadu uz svētkiem iedod man pāris kastes. Šogad esmu ticis pie trim kastēm ar čehu alu «Bernard», kas, izrādās, ir trešā pārdotākā alus šķirne šajā valstī. To, kāds tas būs, pārbaudīsim Jāņos. Runājot par savā attiecībām ar alu ikdienā, pēc mača katrreiz iedzeru kādu aliņu un arī treneris to atļauj. Protams, ne pārspīlēti, bet vienu divus var izdzert mierīgi – tas palīdz atjaunoties organismam, un tur galu galā ir D vitamīns. Un tad otrā dienā parasti skrienu krosiņus gar jūru (smejas).»

Raksta foto
Foto: No personīgā arhīva

Līga Zeļģe, aktrise: «Esmu dzīva alus piekritēja. Viens no pēdējiem atklājumiem ir alus «Brūveris», ko man uz «Ideālā zagļa» pirmizrādi uzdāvināja kolēģis Mārtiņš Brūveris. Brīnišķīgs alus, uzreiz kļuva par vienu no maniem mīļākajiem aliem – tumīgs, dabīgi raudzēts, bez konservantiem. Bet ja runājam par mājās gatavotiem aliem, tad patiesu pārsteigumu man sagādāja vīrabrāļa, dzejnieka Krišjāņa Zeļģa gatavotais alus, kas bija tik labs, ka ir cerība, ka ne tikai tuvākais draugu loks tiks iepriecināts, bet jau no rudens to varēs iegadāties arī veikalā. Un, ja pēc Līgo nakts svinībām jūtat, ka galva liks par sevi manīt, iedzeriet glāzi dzirkstoša un auksta šampanieša, tas palīdzēs izbaudīt un turpināt atzīmēt pašu Jāņu dienu.»

Raksta foto
Foto: No personīgā arhīva

Jānis Romanovskis, radio ētera personība: «Cēsīs kādreiz bija labs alus, taču nezinu, vai tas «kādreiz» ir tas laiks, par ko drīkstu stāstīt (smejas). Tas bija nenormāli labs – tik rūgts, ka acis blieza laukā. Uzskatu, ka tas ir viens no alus panākumiem, jo tam ir jābūt ļoti, ļoti rūgtam ar tādu putiņu, kurai ir «acis» gluži kā zvejnieku tīkliem. Šis alus man vienmēr paliks atmiņā kā tāds etalons. Diemžēl šādu alu vairs neražo, kas man kā cēsniekam ir skumji, tomēr situāciju mazliet glābj nefiltrētie ali. Šobrīd ikdienā, draugu kompānijā vai braucot pie kāda ciemos, visbiežāk sanāk patērēt «Tērvetes» alu. Man pat ir bijusi tā laime paviesoties rūpnīcā, un es pilnīgi aptraku, ieraugot turienes cenas – ja kādam sanāk braukt gar Tērveti, ir vērts tur pieturēt. Esmu diezgan liels skeptiķis pret ārzemju alu, dāņu un vācu, kas ne tuvu nav garšojuši kā «Tērvete». Šausmīgi pārdzīvoju, piemēram, hokeja laikā vai festivālos, kur man ir iespēja nopirkt tikai «lielo» darītāju alus, kas var sabojāt kādu foršuma procentu. Jo alu tu nedzer, lai piedzertos, bet gan baudītu. Man pie mājas ir arī tāda galīgi maza bodīte, kurā tu nekad neieietu, jo būtu bail dabūt pa muti. Taču, kad atbrauc ciemiņi un esmu sasmēlies dūšu, aizeju tur pēc izlejamā «brengulīša». Tā ir vēl viena laba lieta.»

Nepalaid garām!

Uz augšu