Gandrīz katrā mājā šodien ir kāds dzīvnieks no patversmes un drēbju skapī apģērba gabals no komisijas veikala. Kuram vairāk paveicies - atradenim vai atradējam?

Lugas varoņi – dzīvnieku kopēja Lāsma, bezšķirnes kucēns Dūrainis, toiterjerkucīte Parisa un Zirneklis – satiekas un atklāj cits citam savus slēptākos sapņus. Tas ir stāsts par draudzību, uzticību un mīlestību.

Režisorei Lienai Šmukstei pašai mājdzīvnieku nav, toties vecāku mājās mīt suns un kaķis. Zvēru tēma Lienai ir tuva: «Sociālajos tīklos katru dienu tik daudz lasām par dzīvnieku patversmēm, kam nepieciešama palīdzība, par suņiem un kaķiem, kas izmesti uz ielas, un man gribas pievērst bērnu uzmanību tam, ka dzīvnieki nav rotaļlietas, ko var vienkārši paņemt, pamīļot un tad aizmirst.»

Ar lugas autori Gunitu Grošu režisore savulaik sastrādājusies, kopā iestudējot Ziemassvētku izrādi «Kā es braucu ziemeļmeitas lūkoties» Jūrmalas Alternatīvajā skolā. Ideja par «Sapņiem kažokos» radusies Gunitai Grošai, taču materiālu, kas būtu piemērots bērnu auditorijai, Liena Šmukste meklējusi jau pirms pāris gadiem: «Manuprāt, iestudēt izrādi bērniem ir ļoti interesanti, bet, iespējams, pat grūtāk, nekā radīt izrādi pieaugušajiem – jāmāk uz visu paskatīties bērna acīm: kā to, kas notiek uz skatuves, uztvers bērns, ko viņš domās par redzēto.»

Pirmizrāde – 1. jūnijā, nākamās izrādes 2., 3., 9. un 10. jūnijā.