Universitātes profesore Līne Rozentāle (Lynne Rosenthal), pasūtot kafiju, ir atteikusies ievērot pasūtīšanas noteikumus, kas paredz lietot firmas izmantotos ēdienu un dzērienu nosaukumus. Viņas protests beidzies ar policijas iejaukšanos un nonākšanu uz ielas.

Sieviete, kas jau iegājusi savas dzīves sestajā gadu desmitā, nevēlas, pasūtot tikai maizi, katru reizi stāstīt, ka viņai nav nepieciešams sviests un siers kopā ar to.

Nav noslēpums, ka ļoti daudzas ātrās apkalpošanas iestādes, lai paaugstinātu ienākumus, piedāvā klientiem papildinājumus viņu pasūtījumam, kurus viņi pat nav grasījušies prasīt.

“Es atteicos atbildēt uz liekajiem jautājumiem,” profesore stāsta. “Piemēram, pasūtot kaut ko Burger King, man nav jānosauc sešas lietas, kuras nevēlos savā burgerā.”

“No lingvistikas viedokļa raugoties, tas ir muļķīgi. Esmu par pareizu valodas izmantošanu,” teic profesore. “Pārdevēja man teica, ka nedabūšu ēdienu, kamēr nepateikšu vārdus sviests un siers.”

Iestādes menedžeris, strīdam sākoties, izsaucis policiju, kas vēlāk klientei draudējusi ar apcietināšanu. Sieviete šo notikumu raksturo kā ļoti pazemojošu. Viņa atzīst, ka šī nav pirmā reize, kad nācies strīdēties ar Starbucks pārdevējiem arī par pareizu angļu valodas lietojumu. Profesore uzskata, ka problēma pastāv gan ASV, gan Eiropā.

Tā vietā, lai sauktu lietas īstajos vārdos, Starbucks izmērus pozicionē kā: tall (small), grande (medium) un venti (large).

No šādas sistēmas, kas apgrūtina un kaitina klientus, 2008. gadā atteicās ātrās ēdināšanas restorāns “McDonalds”.