Devo "Something for Everybody"

(Mutato Muzika)

8/12

Tas nozīmē, ka vesela klausītāju paaudze, visticamāk, neko par šo vizuāli oriģinālo un saturiski konceptuālo grupu daudz nav dzirdējusi. Ja nu vienīgi kādam aizķēries vīru populārākais 1980.gada hits "Whip It", kas pirms pāris gadiem izmantots Holivudas filmā "Raising Helen" (Latvijas kinoteātros tulkotu kā "Stilīgā māmiņa").

Starp citu, "Whip It" TVNET birojā zina visi, jo kādu laiku (pat veselu gadu, iespējams), šis skaņdarbs bija mana mobilā telefona zvana signāls. 

Melošu, ja teikšu, ka esmu uzaudzis ar "Devo" mūziku. 1980.gadā, kad grupa bija savas popularitātes virsotnē, es vēl tikai mācījos sakarīgi veidot teikumus un neko par šo Ohaio dīvaiņu daiļradi nezināju... Tikai pagājušā gadu desmita pirmajā pusē, kad mūzikas pasaulē ienāca pirmās postpanka renesanses dvesmas, uzmeklēju visus svarīgākos "Devo" ierakstus un pa īstam sev tos atklāju.

Atgādināšu gan sev, gan jums, ka "Devo" izveidojās vēl tālajā 1972. gadā, kad vairāki jaunieši "de-volūcijas" idejas iedvesmoti, sāka nodarboties ar mūziku. "De-volūcijas" (teorija, ka cilvēce nevis progresē, ber regresē) ideja arī kalpoja kā grupas nosaukuma saīsinājums - "Devo". Kā šodien atceras viens no grupas dibinātājiem Džerijs Kasels jeb Džeralds (Gerald Casale), tad grupas sākotnējā estētika bija industriāla un brutāla.

"Mūs dēvēja par trakiem, ciniskiem klauniem, pat nacistiem," atceras Kasels. "Mēs vienkārši kaitinājām cilvēkus.

Visticamāk, nevienai auditorijai nepatīk, ka tai pasaka, ka tā ir pievīlusi Darvina solījumus. Īpaši ja to saka četri dīvaiņi dzeltenos kostīmos ar sarkaniem puķu podiem galvā."

Pēdējais grupas albums "Smooth Noodle Maps" datējams ar tālo 1990.gadu, 1996.gadā "Devo" atgriezās ar sešiem koncertiem Lolapolūzas tūrē, tad atkal 2001.gadā sniedza vairākus koncertus sava "Best Of" dubultalbuma ("Pioneers Who Got Scalped: The Anthology") veicināšanas ietvaros un tikai pavisam nesen izdeva vienu svaigi radītu singlu "Watch Us Work" (2007), kas jaunajā platē nav iekļauts. 2009.gadā "Devo" uzstājās jau ar jaunu programmu un sinhronizētām videoprojekcijām (skat. "What We Do" video) ikgadējā "South by Southwest" (SXSW) mūzikas konferencē Amerikā.

Svarīgi arī piebilst, ka 2010.gadā "Devo" dalībnieku sastāvs ir gandrīz tāds pats kā pirms 30 gadiem, proti, dziedātājs Marks Mazerbo (Mark Mothersbaugh), viņa brālis Roberts jeb "Bob 1" un brāļi Džeralds un Bobs Kaseli. Oriģinālā sastāva bundzinieka Alana Maiersa (Alan Myers) vietā stājies jaunais studijas sesiju mūziķis Džošs Frīzs (Josh Freese).

Interesanti, ka Marks Mazerbo šo klusēšanas gadu laikā bija kļuvis par ievērojamu Holivudas kino industrijas darboni, viņš izveidojis "Motato Muzika" studiju un regulāri komponējis dažādām filmām, seriāliem un animācijas filmiņām ("Rugrats"). Visciešākā sadarbība viņam bijusi ar režisoru Vesu Andersonu (Wes Anderson). Arī Džerijs Kasels pievērsies kino un režisējis "Foo Fighters" un Soundgarden" videoklipus. 

"De-volūcija darbībā"

Jaunais albums tapis ciešā sadarbībā ar grupas faniem, proti, grupa izvietojusi 16 jaunas dziesmas savā mājas lapā un lūgusi fanus atlasīt albuma galaversijai 12 labākās, kā arī lūgusi fanu padomu, ko vēl varētu uzlabot. Šajā virtuālajā projektā esot iesaistījušies 30 000 interesentu.

Rezultāts ir neticami kvalitatīvs elektrokleša, popa un elektroniska pankroka hibrīds. Īpaši jaudīga ir albuma pirmā puse. Plati ievada "Fresh", kas izklausās pēc Kaiser Chiefs, kas pievērsušies sintipopam, neiztrūkstoša ir arī tradicionālā "Whip it" pātagas cirtienu skaņa. "What We Do" savukārt ir asprātīgs un dauzonīgs devopops.

"What we do is what we do, It's all the same, There's nothing new."

Arī "Please Baby Please", "Mind Games" un ironiskais "Don't Shoot, I'm a Man", kas apdzied kādu pilsoni, kurš brauc ar hibrīdauto un vēro, vai uz jumtiem nesēž kādi snaiperi, ir šāviens desmitniekā.

Viena no plates virsotnēm ir "Simian Mobile Disco" vai "Daft Punk" cienīgā kompozīcija "Human Rocket", kurā Marks Mazerbo balss izlaista caur vokodera efektu.

Diemžēl ar pārāk uzkrītošām "Whip it" atsaucēm vīri nedaudz sāk pārspīlēt, sākot ar "Sumthin'", arī sekojošais "Step Up" vairs nav solis uz priekšu. Plates pēdējie skaņdarbi, īpaši tie, kuros "Devo" sāk izklausīties pēc 1980.gadu romantiķiem Ultravox vai Human League, ir, manuprāt, neveiksmīgi.

Rezumē ir šāds - pirmās sešas albuma dziesmas ir izcilas, savukārt atlikušās sešas - pablāvas.

Izdošanas datums - 15.06.2010.