Big Boi «Sir Lucious Left Foot: Son of Chico Dusty»

(Def Jam Recordings)

10/12

Big Boi jeb īstajā vārdā Antuāna Patona (Antwan Patton) soloieraksts tapis vairākus gadus (no 2007. gada). Tā izdošanu diemžēl aizkavējusi arī Patona vecā mūzikas izdevniecība «Jive Records», kas beigās negribīgi piekrita, ka Patons noslēdz jaunu vienošanos (par trīs albumiem) ar «Def Jam» izdevniecības bosu Antonio Reidu (Antonio «L.A.» Reid). Vienu gan «Jive Records» panāca, proti, Big Boi no albuma gala māstera bija jāizņem ārā visas dziesmas, kurās dzirdams viņa «Outkast» partneris un draugs Andre 3000. No vienas puses žēl, jo aiz borta palikuši vairāki jau ieskaņoti un publiskoti kopdarbi (piem., «Royal Flush»), taču no otras - galu galā šis nav jauns «Outkast» albums un mēs vēlamies dzirdēt tieši paša Patona radošās spējas.

Ar Patona radošajām spējām, kā izrādās, viss ir vislabākajā kārtībā. Plate ir interesanta, smalka un gaumīga pastaiga pa komerciāli orientētu un vienlaikus savdabīgi inteliģentu hiphopa asmeni, iepriecinot gan ekscentriskā dueta «Outkast» fanus, gan vienkāršu ballīšu gabalu alkstošos.

«Viņi man teica, lai eju uz studiju un ierakstu savu versiju par Lil Veina (Lil Wayne) «Lollipop»,»

radošās nesaskaņas ar «Jive» kādā intervijā skaidro Patons. «Tā, manuprāt, ir augstākā necieņas izrādīšana māksliniekam.»

Albuma galaversijā nav iekļauts arī jau izskanējušais «Sumthin's Gotta Give» ar Mēriju Dž Blaidžu (Mary J. Blige), tāpat Patonam neizdevās uz ierakstu sarunāt britu mūzikas dīvu Keitu Bušu (Kate Bush), tā vietā Big Boi pieaicinājis jaunās paaudzes «android pop» spīdekli - 24 gadus veco amerikāņu mākslinieci Džaneli Monē (Janelle Monae).

Plati, kuras nosaukums aizgūts no Patona iesaukas un vārdu salikuma «Chico Dusty», kas veltīts viņa nelaiķa tēvam, ar «morikonisku» svilpošanu, «wah wah» ģitāru un visā albumā plaši izmantoto «talk box» (balss pārveidotājs) aparātu, ievada «Feel Me (Intro)». Tam seko salīdzinoši tradicionālais «Daddy Fat Sax», kas, drīzāk kalpo kā tilts uz sekojošajiem trijiem albuma spēcīgākajiem skaņdarbiem «Turns Me On» (ar. Sleepy Brown & Joi) un singliem «Follow Us» (ar. Vonnegutt) un «Shutterbug», ko producējis Skots Storčs (Scott Storch).

«Niggas don't fuck with a nigga like me, cause a nigga like me don't fuck around,»

«Turns Me On».

«Follow Us» ir albuma radio draudzīgākais skaņdarbs ar spēcīgu, līdzi dungojamu piedziedājumu, par kuru parūpējies dziedātājs Nīls Garards (Neil Garrard). Savukārt «Shutterbug» ir perfekts deju zāļu grāvējs ar inficējošu «ba ba ba ba ba» vokālo elementu, šķīstošu stiklu skaņām un 1980.gadu fanka sintezatoru akordiem (skat. video).

Sekojošais «General Patton» ar «Vieni, o guerriero vindice» operas āriju fonā ir viens no blāvākajiem albuma skaņdarbiem, taču jau ar nākamo «Tangerine» (ar T.I. & Khujo Goodie) albuma muzikālais ekspresis atkal ir uz pareizajām sliedēm. «You Ain't No DJ» ir vienīgais skaņdarbs, ko producējis Andre 3000, savukārt arī salīdzinoši neizteiksmīgais «Hustle Blood» ir plates vis «r&b» orientētākais skaņdarbs, kurā savu dziedātāja talantu kārtējo reizi demonstrē aktieris Džeimijs Fokss (Jamie Foxx).

Ar jau minētās Džaneles Monē vokālu dziesmā «Be Still» albums atgūst savu nedaudz «aizmaldījušos» burvību un kulminē ar fantastisko «Fo Yo Sorrows», kurā dzirdams fankmūzikas leģenda Džordžs Klintons (George Clinton).

Lieliski ir arī «Night Night» ar jauno hiphopa spīdekli. B.o.B. un «Shine Blockas» ar skandalozo reperi Guči Meinu (Gucci Mane).

Viens no gada labākajiem hiphopa ierakstiem.

Izdošanas datums - 06.07.2010.