Nevajadzēja strīdēties

Otrkārt, uz tās klāja nebija jārisina neauglīgs dialogs ar politiķiem kā citām mediju komandām, jo partiju pārstāvju vietā bija Lietuvas vēstnieks Antans Vaļonis ar savu pavadoni. Vienīgā bēda, kas bija kopīga visiem sacensību dalībniekiem, – tajā sestdienas priekšpusdienā Kurzemē, tai skaitā Ventspilī, nejauki lija un bija absolūts bezvējš. Kaut nedaudz pieredzējuši burātāji par slapjumu nebēdā – ja tas nenāk no gaisa, vienmēr pastāv iespējas saņemt ūdens šalti no kāda brāzmaināka jūras viļņa. Taču, ja vēja ātrums ir nulle jūdzes stundā, tas nozīmē, ka nav kam iepūst burās un kārtīgas sacensības izpaliek.

Izturīgākie turpināja

3. Baltijas atklātā regate norisinājās no 12. līdz 20. jūnijam. Starts tāpat kā iepriekšējos gados bija Klaipēdas ostā, pēc tam sportisti ieburāja Liepājā un Pāvilostā, bet finišēja Ventspilī. Atšķirība šoreiz bija tāda, ka pēc minētās pamata distances izturīgākie sacensības turpināja "Baltic Open Advanced" maršrutā, kas veda no Ventspils cauri Romasāres, Rojas, Roņu salas un Rīgas ostām. Sacensību organizatoru pārstāvis kapteinis Ilgonis Balodis pastāstīja, ka sākumā pieteikušās 14, bet Ventspils ostu saviem spēkiem sasniedza tikai 11 jahtas. Piedzīvojumi bijuši visādi, arī neveiksmes, kas dažam labam jahtklubam nesušas materiālos zaudējumus jau tā grūtajos finansiālajos apstākļos.

"Tomēr galvenais – viss notiek," saka kapteinis, nezaudējot optimismu. "Un ir pārstāvētas visas valstis, kā cerējām – Latvija, Lietuva, Igaunija, Krievija un Polija."

Kāpēc krievi raud?

Ventspilī mediju sacensības notiek otro reizi. Pirmās bija 2008. gadā un arī toreiz laika apstākļi pilsētas ar rītdienu piekrastē burātājus pievīla: toreiz vējš bija par stipru (ap 18 m/sek.), lai laistu neprofesionāļus tālu jūrā. Par spīti bezvējam un pateicoties lietuviešu draugiem (kas nežēloja degvielu, lai darbinātu motoru) šoreiz jūrā tomēr tikām un pat spinakeru (vēja ķeramo buru) uzvilkām. Uz tās – sarkans Vītauta krusts. Lietuviešu burātājs Jons stāsta: kad burā Krievijas ūdeņos un uzvelk šo buru, krievi vienmēr raudot. Kāpēc? Tā arī vēl līdz šim neesot noskaidrojuši, kāpēc un kādas asaras viņiem izraisa lietuviešu nacionālā simbolika.

Vispirms vējš, tad pārējais

"Vējš ir galvenais burātāja ceļabiedrs", smej Tojanas kapteinis Darjus Gerasimavičs. Svarīgs esot gan virziens, gan ātrums – vislabāk, ja tas turas ap 10 m/sek. Tad esot citi faktori: komanda, līdzbraucēji, buras, noskaņojums, iemaņas, azarts u.t.t.

Sākumā lietuviešiem gājis kā pa viļņiem, bet nākamajos posmos viņi iedzinuši. Tojanas iekārtā ir netradicionāla jahtas stūre, kas, kā atzina kolēģe Dina, kurai viesmīlīgais lietuviešu kapteinis atļāva nedaudz pastūrēt, vairāk izskatoties pēc trimmera. Tomēr profesionāļu skatījumā atšķirībā no klasiskā stūres rata, sacensībās šādas vadība ir labāka, jo stūre ir jūtīgāka un laivu var sagriezt ātrāk. Lietuvā burāšanas sports attīstoties aizvien straujāk un tam esot ļoti daudz piekritēju. Taujāts par finansēm Darjus vien nosmīnēja.

Nav tik traki

"Kaut kāda apjausma radās par azartu, kas pārņem burātājus," atzīst mediju jaunākās paaudzes pārstāvis Jurģis. Ar jahtu atklātos ūdeņos viņš devies pirmoreiz, lai gan neko tālu bez vēja buru laiva netika un tos dažus viļņus pārvarēja bez lielas šūpošanās. Šādā situācijā labums tāds, ka kapteinis ļāva iesācējiem pašiem līdzdarboties buras uzvilkšanā, kas diez vai tiktu pieļauts ekstremālākos apstākļos.

Tas atgādināja zelta likumu uz ūdens – kapteinis ir pavēlnieks, skolotājs, psihologs, mācītājs, vārdu sakot, otrais aiz Dieva.

Nelielajā izbraucienā gan likās, ka kaimiņtautas pārstāvji to tik kategoriski neuztver.

Latvijas jahta "Spaniel " devusies ceļā, lai piedalītos regatēs „The Tall Ships Races 2010” un „The North Sea Tall Ships Regatta”: