Lietuvā Jāņus sauc līdzīgi kā pie mums – Jonas. Arī svinēšanas tradīcijas ir līdzīgas – lietuvieši dzied, dejo, pin vainagus, rotā mājas ar Jāņu zālēm, kā arī dedzina ugunskurus, kam lietuvieši piešķir īpašu vērību: «Mūsu lauku mājās ugunskurs tiek kurināts katru gadu. Mana vecmāmiņa reiz stāstīja, ka tas ir par godu saulei, kas pēc Jāņiem paliks vājāka, tāpēc tā jāstiprina ar uguni. Lai saulīte vēl ilgi būtu spoža, mūsu mājās ugunskurs parasti ir vairākus metrus augsts», stāsta Martynas no Kauņas.

Foto: Doma laukumā notiek Zāļu tirgus.

Igaunijā gada garāko dienu sauc par Jaanipäev jeb latviskojot – Jāņu dienu. Arī igauņi šajos svētkos dzied, dejo, dedzina ugunskurus un lec pār tiem. Tā kā lielu daļu Igaunijas apskalo Baltijas jūra, mūsu ziemeļu kaimiņvalstī plaši izplatīta ir tradīcija ūdenī palaist degošas laivas. Arī Somijā, kur Jāņus sauc par Juhannus, tāpat kā Igaunijā, ugunskurus kurina vecās laivās vai speciāli svētkiem darinātos plostos, ko sākumā aizdedzina krastā, bet vēlāk palaiž jūras vai ezera ūdenī. Juho, students no Somijas, uzskata, ka somiem vasaras saulgrieži ir nozīmīga diena, kurā cilvēki piekopj dažādas tradīcijas, piemēram, papardes zieda meklēšanu, māju izdaiļošanu ar bērzu meijām, kas simbolizē mieru un saticību, kā arī saunā iešana, kas Jāņu naktī esot īpaši attīroša un dvēseli sadziedējoša.

Viduseiropas lielākajās valstīs Francijā un Vācijā vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijas gandrīz izzudušas.

Atsevišķās vietās svētki tiek atzīmēti ar īpašiem folkloras tradīciju rituāliem un sendienu noskaņas atdzīvinošiem pasākumiem, tomēr tie lielākoties piesaista vien nelielu interesentu skaitu. Francijā un Vācijā, tāpat kā Lielbritānijā mūsdienās izplatītāk palicis šajā laikā aiziet uz kādu brīvdabas festivālu: «Parasti pat neiedomājos, ka varētu būt gada īsākā nakts. Vienkārši eju uz kārtējo vasaras festivālu, lai baudītu silto laiku, mūziku, kompāniju un dejas. Ja kāds vēstures pārzinātājs atgādina, ka šodien ir tā «īpašā diena», tad it kā pa jokam viens otru apsveicam, savādāk gan par to, ka šajā laikā ir vasaras vidus, pat neiedomājos», saka Frenkija no Londonas.

Itālijā, kā jau katolicisma reliģijas centrā, vasaras saulgrieži tiek saukti par Jāņa Kristītāja dienu un atzīmēti reliģiskās tradīcijās, piemēram, ar rīta misi par godu Jāņa Kristītāja dzimšanai. Arī Polija ir slavena ar izkoptām katolicisma tradīcijām, tomēr pašos svētkos svēts palicis vien nosaukums - Noc Świętojańska jeb Svētā Jāņa nakts, pārējās izdarības ir izteikti pagāniskas, piemēram, vainagu pīšana, durvju dekorēšana ar ziediem, kā arī dziedāšana un dejošana līdz rītam.

Eiropas «siltajā galā» – Spānijā – vasaras saulgriežus sauc par San Juan vai Sant Joan (atšķirībā no Spānijas reģiona). Svētku galvenais elements ir uguns – tiek kurināti ugunskuri, dedzinātas lāpas un debesīs laists salūts – tas viss par godu gaismas uzvarai pār tumsu. Spānijā, tāpat kā Portugālē vasaras vidus ir arī vērienīgākais festivālu un brīvdabas pasākumu laiks. Visplašāk Portugālē Jāņi tiek svinēti ziemeļdaļā, kur portugāļi gan dzied un dejo, gan kurina ugunskuru, gan arī, līdzīgi kā Valentīndienā, atzīstas viens otram mīlestībā.

«Vienoti dažādībā» – tas ir ne tikai Eiropas Savienības sauklis, bet arī vārdu savienojums, kas visprecīzāk raksturo Jāņu svinēšanas tradīcijas Eiropā – galvenās paražas – ugunskura dedzināšana, dziedāšana un dejošana – ir līdzīgas gandrīz visām tautām, tomēr katrai no tām ir savi īpaši rituāli un neatkārtojamas tradīcijas, kas katru no tām padara atšķirīgi pievilcīgu.