Kā jau agrāk intervijā minēju, esmu ļoti liberāls savā mūzikas izvēlē, tamdēļ man nav svarīgi, vai tas ir hiphops, reps, džezs, roks, elektro, indī… galvenais, lai šī mūzika būtu vērtīga, un tad tai būs vieta arī "Radio 101" ēterā.
TVNET: Starp citu, ikdienā sekojot līdzi jaunajiem izdotajiem albumiem, uzdūros faktam, ka tikko klajā jaunas plates laiduši Teenage Fanclub, The Bluetones - ansambļi, kas man asociējas ar laiku 1990.gadu vidū, kad mūziku uztvēru daudz savādāk, daudz personiskāk. Neesmu drošs, vai par šīm divām minētajām grupām vispār ir vērts informēt lasītāju - jau toreiz pirms 15 gadiem par viņiem zināja tikai attiecīgās mūzikas cienītājs, kur nu vēl tagad. Kurš ir tavs laiks un tavi mākslinieki, kuru radošajām aktivitātēm joprojām seko?
Artis Volfs: Pirms pāris dienām mans draugs un kolēģis Toms Grēviņš atzinās ka viņam sāk uzmākties nostalģija pēc 90. gadiem, pēc viņa bērnības mūzikas, un jautāja, vai arī man neesot nostalģija pēc astoņdesmitajiem. Atzīšos, es viņam strupi atcirtu, teikdams – Grēviņ, tu vienkārši kļūsti vecmodīgs.
Mani daudz vairāk aizrauj tas, kas notiek ar mūziku tagad vai pārredzamā nākotnē, nekā gremdēšanās atmiņās par aizgājušiem laikiem. Teenage Fanclub un The Bluetones neapšaubāmi ir lieliskas grupas, taču tā ir pagātne un, ja tu man par šo grupu eksistenci nebūtu atgādinājis, es visdrīzāk pat nepacenstos internetā sameklēt svaigāko info par viņiem. Salīdzinājumam, Ivars Godmanis man varētu aizgūtnēm stāstīt cik bezgala jauks ir Džona Fogertija jaunais albums, un es viņam droši varētu atbildēt - tā ir pagātne.
TVNET: Kas no šogad izdotajiem albumiem visbiežāk griežas tavā atskaņotājā?
Jāiemet aci savā "iTunes" šāgada bibliotēkā, diez vai varēšu nosaukt vienu konkrētu albumu, drīzāk vairākus. Te nu tie ir:
Four Tet – There Is Love In You
Flying Lotus – Cosmogramma
Rufus Wainwright – All Days Are Nights:Songs For Lulu
Jaga Jazzist – One Armed Bandit
The Tallest Man On Earth – The Wild Hunt