Koncertā skanēs trīs izcilu komponistu – Lūcijas Garūtas, Gijas Kančeli un sera Džona Tavenera skaņdarbi. Trīs ļoti personiski stāsti, radīti dziļa izmisuma laikos, kā dvēseles ceļojums no tumsas uz gaismu, no nakts uz rītausmu...

LNO kormeistars Aigars Meri atzīst, ka pašam koncerta nosaukumam nav vienojošas nozīmes. Koncerta programmas izvēle bijusi saistīta ar to, ka šogad ir gan Lūcijas Garūtas 110. jubilejas gads, gan arī teksta autora Andrejs Eglīša simtgade. Lūcija Garūta savas dzīves laikā bijusi operas koncertmeistare, un uzzinot, ka komponiste Anitra Tumševica ir izveidojusi kantātes «Dievs, Tava zeme deg» pārlikumu pūtēju orķestrim, skaņdarbs tika iekļauts kora koncerta repertuārā, turklāt tam speciāli izveidota 2. transkripcijas redakcija.

Aigars Meri atzīst, ka arī stāsts par to, ka Lūcija Garūta īstenībā ir gribējusi «Dievs, Tava zeme deg» veidot kā skaņdarbu orķestrim un korim, ir mīta vērts, un arī par to mēs vairāk uzzinātu «Sarunās pirms kora koncerta».

Par Gijas Kančeli skaņdarba «Dixi» iekļaušanu koncerta programmā ideja radusies sadarbībā ar čellistu Maksimu Beitānu, kas sākotnēji gan bija plānota sakarā ar cita šā gruzīnu komponista skaņdarba atskaņošanu – «Simi», tomēr Kančelli kora koncertā tiks pārstāvēts ar «Dixi», un Aigars Meri uzskata, ka klausītājam ir jāzina, kas ir Džansugs Kahidze, jo «Dixi» ir veltīts tieši šim diriģentam. Skaņdarbam «Dixi» ir vairākas sejas, no kurām viena ir tuvākā drauga un domubiedra personības portrets, stāsts par viņa ideāliem, par izvēlēto mākslinieka ceļu un neizbēgamo vientulību, ejot šo ceļu.

Džona Tavenera «Svyati», pēc LNO kormeistara A. Meri domām, koncerta koncepcijā turpina G. Kančeli «Dixi», par ko pats komponists ir izteicies, ka «Dixi» otrs «neoficiālais» nosaukums ir – «...Mēs dziedam kurlajiem», un pauž sabiedrības nespēju kļūt labākai, pieļaujot vienu traģisku kataklizmu pēc otras. «Svyati» ir lūgšana – lūgšana par cilvēci, par katru no mums, tā aicina piedot.

Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša emocionāli uzlādētā kantāte «Dievs, Tava zeme deg!» ir sava laikmeta spilgtākā zīme. Dramatiska spēka pilnajā tautas lūgšanā izmisums savijas ar ticību, bet Bībeles ainas ar senlatviešu dainu tēliem. LNO kora koncertā kantāte tiks izpildīta unikālā veidā – oriģinālo ērģeļu pavadījumu komponiste Anitra Tumševica pārlikusi pūtēju orķestrim.

Bet smeldzīgais «Dixi» ir leģendārā gruzīnu komponista Gijas Kančeli veltījums tuvākā drauga un domubiedra, diriģenta Džansuga Kahidzes piemiņai. Kančeli laikmetīgo muzikālo valodu papildina seno latīņu lūgšanu teksti, radot sirdi plosošu atmiņu stāstu.

Sēru vēsti par sava labdara nāvi saņēma arī sers Džons Taveners, sacerot «Svyati». Tas veidots kā dialogs starp priesteri un pareizticīgo draudzi. «Svyati» caurvij gaišas skumjas – mirušais tiek atdots zemei, bet raudas ir apklusušas, jo dvēsele radusi mūžīgo mieru.

Koncertā piedalās: LNO koris un orķestris, pūtēju orķestris Rīga, Viesturs Jansons (tenors), Rihards Mačanovskis (bass), Maksims Beitāns (čells).

Biļetes LNO kasēs un Biļešu Paradīzē, biļešu cena: Ls 3-15.

21. martā LNO Jaunajā zālē plkst. 19.30 notiks «Sarunas pirms kora koncerta» ar mācītāja Krista Kalniņa, diriģenta Aigara Meri un mūzikas pētnieka Edgara Raginska piedalīšanos.

Biļetes LNO kasēs un Biļešu Paradīzē, biļešu cena - Ls 3.