Goldie «Inner City Life» (singls)

(FFRR Records)

12/12

Šis, visticamāk, nekļūs par sausu, faktoloģisku, akadēmisku vēsturisku ieskatu mūzikas vēsturē, tādiem nolūkiem ir sarakstītas daudzas popmūzikas un rokmūzikas enciklopēdijas, kurās katrs pats var brīvi izlasīt par savu mīļāko «The Beatles» vai «Nirvana» albumu... šis drīzāk būs mans subjektīvs, emocionāls atskats vēsturē.

Tā, lūk, rakstot «The Prodigy» ciešripas (jauns CD aizvietotājvārds, ko noklausījos Lielās Mūzikas balvas ceremonijas tiešraidē, var lietot, protams, arī jau zināmos - tvarts, blīvplate u.c.) apskatu, gremdējoties atmiņās par 1990. gadu reiva revolūciju, «drum»n«bass» pirmsākumiem, neviļus sev atsedzu nedaudz piemirstu veselu šīs ēras muzikālo kultūrslāni.

Viens no skaņdarbiem, kas manā atmiņu krātuvē ilustrē 1995., arī 1996. gadu, ir sākotnēji grafiti mākslinieka, vēlāk «drum»n«bass» un «jungle» lāpneša Goldija (Goldie, īstajā vārdā Clifford Joseph Price) atmosfēriskais «Inner City Life». Skaņdarbs ņemts no Goldija debijas plates «Timeless» (pirms tam viņš darbojies kā Metalheads), ko mūzikas vēsturē dēvē par vienu no nozīmīgākajiem sava žanra ierakstiem. Pats Goldijs šo skaņdarbu nodēvējis par «1990. gadu geto blūzu».

Sievietes balss, kas dzirdama skaņdarbā, pieder savulaik 1980. gadu fankmūzikas apvienības «52nd Street» un vēlāk «Urban Cookie Collective» dalībniecei Diane Charlemagne.

«Inner City Life» iekļaušana kulta kinolentes «Trainspotting» skaņu celiņā ļāva dziesmai nonākt arī pie tiem klausītājiem, kas rūpīgi nesekoja elektroniskās mūzikas jaunumiem.

Pats Goldijs 1997. gadā izdeva ambiciozu otro albumu «Saturnzreturn» (atceraties «Temper Temper» - sadarbību ar Noelu Galaheru no «Oasis»?), taču mūzikas kritika to tā īsti neatzina, 2002. gadā Goldijs paziņoja, ka sācis uzņemt kinofilmu «Sine Tempus», kas stāsta par kādu mākslinieku, pagājušogad pat savas izdevniecības mājas lapā www.metalheadz.co.uk. publicēja filmas skaņu celiņu, taču pati filma tā arī dienas gaismu vēl nav ieraudzījusi.