/nginx/o/2018/07/19/10918901t1h31b4.jpg)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/17/10404411t1hf01e.jpg)
Grupas izveidotās neatkarīgās mūzikas izdevniecības «Take Me To The Hospital» apgādā klajā nācis elektropanka (tā vīri paši sevi dēvē) apvienības «The Prodigy» jaunākais albums «Invaders Must Die», kas no šīs nedēļas pieejams arī Latvijā.
The Prodigy «Invaders Must Die» (30)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
The Prodigy «Invaders Must Die»
(Take Me To The Hospital)
10/12
«Invaders Must Die» ir «The Prodigy» piektais studijas albums. Tas seko 2004. gada «Always Outnumbered, Never Outgunned» un ir pirmais albums kopš 1997. gada, kurā piedalījušies trīs oriģinālā sastāva dalībnieki - Liam Howlett, Keith Flint un MC Maxim. Albums jau šonedēļ ar pārdotām 100 000 kopijām uzšāvies Apvienotās Karalistes albumu topa virsotnē.
Es nekad nebiju domājis, ka «The Prodigy» mūzika mani varētu jebkādā veidā aizkustināt, 1990. gadu vidus «Super FM» kluba apmeklētāju neprātīgā apsēstība ar šo grupu (radio tiešraidēs skandētie kolektīvie «Pro-di-džī, pro-di- dži») bija manī no laika gala izveidojusi zināmu pretestību, pat savdabīgu «antiprodidžisku» noskaņojumu. «The Prodigy» iemiesoja visu to, kas mani kaitināja, - tirgus kultūru, agresiju, kolektīvismu. Paskaidrošu, lai neviens neapvainojas, - 1995. gada «The Prodigy» «Poison» ēras laikā es klausījos Lush, Cocteau Twins, My Bloody Valentine u.tml. atmosfērisku «shoegaze» mūziku, un, protams, «The Prodigy» fenomens mani saistīja gaužām maz. Tiesa, līdz ar Denija Boila «Trainspotting» filmas iznākšanu uz ekrāniem (precīzāk, pārrakstītās videokasetēs, kas ceļoja no rokas rokā), arī es kļuvu par daļu no elektronisko Underworld, Leftfield un, pats galvenais, Goldie ģeniālā «Inner City Life» atmosfēru un ritmu pielūdzēju. Kaut kur pa vidu tam visam līdz manām ausīm nonāca arī «The Prodigy» agrīnie reiva ieraksti - un tieši «Everybody in the Place», «Out of Space» un arī nedaudz vēlīnākie «Voodoo People» ir ļoti iedarbīgi un nostrādā arī vēl šodien.
/nginx/o/2018/07/17/10404410t1h8937.jpg)
Protams, ar laiku visi šie aizspriedumi tiek atmesti, taču daļa asociāciju, protams, ir saglabājusies. Domāju, ka daudziem, kas savos padsmit gados «ārdījās» pie «The Prodigy» ritmiem 1990. gadu vidū (protams, arī es, jo nebija tādas ballītes, kurā nespēlētu «Poison»), un daudziem, kas bija opozīcijā šim fenomenam, jaunais grupas albums sniegs zināmu devu nostalģijas.
Par to liecina arī fakts, ka «The Prodigy» miniturneja Lielbritānijā decembrī tikusi izpārdota divu stundu laikā. Aprīlī gaidāmā Lielbritānijas arēnu tūre jau izpārdota par 90%. Visticamāk, ja «The Prodigy» vēlreiz atgrieztos Latvijā, koncerts būtu pietiekami kupli apmeklēts.
«Invaders Must Die» nepiedāvā jaunas receptes, viss šajā albumā ir jau dzirdēts dažādos grupas daiļrades posmos, albums zināmā mērā ir tāds kā «The Prodigy Best Of», tikai ar jaunām dziesmām. Piemēram, «Warrior’s Dance» džangla bīts un samplēts sieviešu balss vokāls droši varētu būt kāds 1994. gada «No Good (Start the Dance)» ēras hits, plates pirmais singls «Omen» sasaucas ar «Smack My Bitch Up» vai «Firestarter» utt.
Dziesmā «Run With The Wolves» pie bungām dzirdams viens no viesmāksliniekiem - «Foo Fighters» līderis Deivs Grols (Dave Grohl), savukārt dziesmā «Colours» fona vokālu iedziedājusi pēdējos gados pieprasīta dziesmu autore Amanda Gousta (Amanda Ghost).
Manuprāt, labi!
Albums pieejams šādos formātos: CD, CD/DVD, Vinyl (2x12») un Deluxe Box Set.
Izdošanas datums - 23.02.2009.