Sudrabu Edžus "Dullo Dauku" sarakstījis 1900.gadā. Tas ir stāsts par sākumskolas vecuma zēnu, kurš dzīvo nabadzīgā ģimenē ciemā pie jūras. Viņa tēvs, zvejnieks, no jūras nav pārnācis. Apkārtējie zēnu sauc par Dullo Dauku, jo viņam ir ciema ļaužu videi neraksturīgs izzinošs un taujājošs intelekts. Apkārtējie viņu nesaprot un zēna dzīves gaitas ir vientulīgas, taču interese par apkārtējo pasauli piepilda zēna dzīvi un ļauj pārvarēt grūtības. Dullais Dauka ir romantisks varonis, kura nākotne nav paredzama. Zēna lielākais sapnis ir sasniegt apvārsni, vietu, kur jūra satiekas ar debesīm.

Dullais Dauka ir ideāla meklētājs, trausli naivs. Līdzīgi kā Jāņa Poruka "Pērļu zvejnieka" tēls viņš ir traģisks pretstats mūsdienu merkantilajai pasaulei. Latviešu literatūrā "Dullais Dauka" ir līdz šim nepārspēts literārs veikums savdabīgās autora valodas dēļ, atzīst Rūdolfs Plēpis.

"Dullā Daukas" audioieraksts būs labs palīgs skolēniem un skolotājiem. Gan valodas, gan satura ziņā šis stāsts ir mūžam aktuāls. Klasiska latviešu literatūras vērtība, kas spēj dziļi saviļņot visas dzīves garumā, uzskata Liāna Langa.

Jaunās klausāmgrāmatas noformējumā izmantota lellīte no Arnolda Burova leļļu filmas "Dullais Dauka". Šo lellīti aktrisei Verai Singajevskai dāvinājis režisors Arnolds Burovs, un aktrise izdevējiem to laipni piedāvājusi un ļāvusi izmantot. Savukārt diska bukletā līdztekus ziņām par projekta dalībniekiem ar autora atļauju publicēts dzejnieka Ronalda Brieža dzejolis par Dullā Daukas tēmu.

Stāsta "Dullais Dauka" ieraksts ir divas ar pusi stundas garš, tādēļ tas pieejams MP3 formātā. To var atskaņot gan datorā, gan modernā atskaņotājā mājās un auto. Tas arī ir viegli iekopējams iPod. Jaunā diska cena mūzikas ierakstu veikalā "Upe" Vaļnu ielā 26 būs Ls 6,99. Tas būs pieejams arī lielākajos grāmatu veikalos un mūzikas ierakstu tirdzniecības vietās.

Sudrabu Edžus (1860-1941), īstajā vārdā Eduards Morics Zilbers, dzimis skolotāja ģimenē Ogres rajona Meņģeļu pagastā. Rakstījis dzeju un prozu. Izcils stāstnieks. Populārākie jaunatnei rakstītie prozas darbi – "Dullais Dauka", "Pusmāsas dēls", "Kaukšķītis". Meistarīgi attēlojis neordināra, jūtīga indivīda veidošanos. Stāstos akcentētas topošas personības tiesības uz brīvu, dabisku attīstību. Strādājis par skolotāju. Tulkojis poļu klasiķu darbus. Aktīvi piedalījies 1905.gada revolucionārajā kustībā, tādēļ 1906.gadā spiests emigrēt uz Krieviju. Miris Maskavā, pārapbedīts Raiņa kapos. Rakstnieka dzimtajā vietā Meņģeļos izveidots Sudrabu Edžus muzejs "Siliņi".

Rūdolfs Plēpis (1950) ir viens no iemīļotākajiem latviešu aktieriem. Spēlējis izrādēs "Skroderdienas Silmačos", "Liela brēka, maza vilna", "Pērs Gints", "Buratino piedzīvojumi" un daudzās citās. Trīspadsmit sezonas strādājis Nacionālajā teātrī. Nozīmīgākās lomas izrādēs "Dullais barons Bundulis", "Karalis Līrs", Villijs Lomens izrādē "Ceļojošā komija gals", kā arī Oļiņa tēvs "Mērnieku laikos" un Bukstiņš "Sūnu ciema zēnos". Filmējies vairāk nekā divdesmit filmās, spilgta ir kalpa Alfrēda loma Vara Braslas filmā "Emīla nedarbi". Aktiera radošās darbības kontā ir arī daudzi iemīļoti televīzijas un radio raidījumi.