Vēstules autori uzskata, ka koncertzāles projekts ir būtiskākais priekšnoteikums stabilai profesionālās mūzikas nozares izaugsmei un mūzikas izglītības attīstībai Latvijā, kā arī sekmēs attīstību tūrisma un citās uzņēmējdarbības nozarēs, veicinot valsts un pilsētas konkurētspēju.

Jau kopš pašiem pirmsākumiem Rīgas jaunās koncertzāles projekts ir ieguvis krasi izteiktu politisku nokrāsu, norāda vēstules autori. Pēdējā laika notikumi saistībā ar Rīgas koncertzāles projektu rada risku, ka šis Latvijas profesionālās mūzikas kultūrai un valsts attīstībai ārkārtīgi nepieciešamais projekts varētu tikt apturēts. Līdz ar Latvijas Radio kora likvidēšanas un Kultūras un Izglītības ministrijas apvienošanas draudiem rodas iespaids, ka kultūra ir izvēlēta par uzbrukuma objektu. Latvijas politiķu izteikumi un lēmumi par Rīgas koncertzāles projektēšanas apturēšanu rada nopietnas bažas, ka krīzi var izmantot kā ieganstu, lai apstādinātu Latvijas kultūrai ļoti vajadzīgus projektus. "Diemžēl mūziķiem nav traktoru, ar ko bloķēt autoceļus, lai piespiestu valdību mūs uzklausīt tāpat kā zemniekus," teikts vēstulē.

Muzikālo kolektīvu vadītāji arī uzskata, ka gadījumā, ja tiks likvidēta valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi", Rīgas koncertzāles projekta vadība būtu jānodod valsts kapitālsabiedrībai "Latvijas koncerti", kas ir galvenais koncertdarbības rīkotājs mūsu valstī un varētu plašāk iesaistīt koncertorganizācijas Rīgas koncertzāles projekta attīstīšanā.

"Ņemot vērā apdraudējumu, kas radies Rīgas koncertzāles projekta virzībai, uzskatām, ka visiem Latvijas profesionālajiem mūziķiem, inteliģencei un tālredzīgi domājošiem sabiedrības locekļiem ir jāapvienojas sabiedriskā organizācijā, kuras viens no mērķiem būtu panākt Rīgas koncertzāles projekta īstenošanu," teikts vēstulē. Sabiedriskās organizācijas dibināšana notikšot jau vistuvākajā laikā.

Rīgas koncertzāles projekta izmaksas uz valsts kopējo izdevumu fona, pēc mūziķu domām, ir samērīgas, it īpaši tās skatot tuvāko piecu līdz septiņu gadu perspektīvā. Zemkopības attīstībai tuvākajos gados būšot pieejami 2,5 miljardi eiro (1,76 miljardi latu), satiksmes nozarei - 1,2 miljardi eiro (840 miljoni latu), bet izglītībai un zinātnei - 500 miljoni eiro (351 miljons latu) Eiropas Savienības līdzekļu. Savukārt kultūras joma Eiropas Savienībā ir nacionālo valstu kompetencē, un finansējums tai no Eiropas Savienības faktiski nav pieejams.

Pēc vēstules autoru domām, koncertzāles projekta īstenošana kopumā prasīs aptuveni desmit gadus, no kuriem tieši celtniecībai ir plānots salīdzinoši visīsākais laiks.

Vēstuli parakstīja "Latvijas koncertu" direktors Guntars Ķirsis, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktors Ints Dālderis, Valsts akadēmiskā kora "Latvija" galvenais diriģents Māris Sirmais un valdes loceklis Māris Ošlejs, valsts kamerorķestra "Sinfonietta Riga" mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē, orķestra direktore Indra Lūkina, Latvijas Mūzikas informācijas centra direktore Ināra Jakubone, Rīgas Doma zēnu kora mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns, Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais direktors Arturs Maskats, Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Sigvards Kļava un diriģents Kaspars Putniņš un Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis.

Kā LETA jau ziņoja, 30.janvārī kultūras ministra pienākumu izpildītājs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) uzdeva Kultūras ministrijas valsts sekretārei Solvitai Zvidriņai nodrošināt J3B un SIA "AB. SZK" noslēgtā līguma izbeigšanu, ievērojot visus tiesiskos un finanšu aspektus. Ministra rīkojums Zvidriņai jāizpilda piecu dienu laikā.

Zalāns ir uzdevis Kultūras ministrijas atbildīgajām amatpersonām tikties ar "AB. SZK" pārstāvjiem, lai vienotos par 2008.gada 30.decembrī noslēgtā līguma par Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādi izbeigšanu. Arhitekts Sīlis žurnālistiem pastāstīja, ka jau rīt, 4.februārī, notiks viņa tikšanās ar KM valsts sekretāri Zvidriņu.

"Laikā, kad nav skaidrs koncertzāles būvniecības projekta finansēšanas grafiks un sabiedrībā, tai skaitā politiķu vidū, nav viennozīmīga atbalsta projekta īstenošanai, uzskatu, ka nebūtu lietderīgi turpināt tērēt valsts līdzekļus būvprojekta izstrādei," uzsver ministrs Zalāns.

Lai gan Kultūras ministrija jau vairākus gadus ir skaidrojusi koncertzāles nepieciešamību, Zalāns atzīst, ka būtu vēl jārīko diskusijas sabiedrībā ar mūziķiem un mūzikas dzīves organizētājiem, tāpat būtu nepieciešams saņemt profesionālu būvniecības organizāciju atzinumu par Rīgas koncertzāles projektēšanu un salīdzinājumu ar līdzīgu objektu izmaksām citur pasaulē. Apsverams ir arī jautājums par profesionālās mūzikas vides cilvēku daudz ciešāku iesaistīšanu Rīgas koncertzāles projekta virzīšanā.

Paralēli skaidrojošam darbam svarīgi ir politiķu vidū panākt vienošanos par koncertzāles būvniecības finansēšanas avotiem un grafiku. "Tikai tad, kad būs sabiedrības atbalsts koncertzāles būvniecībai un panākta vienošanās par finanšu jautājumiem, mēs varēsim virzīties uz priekšu tālāk un īstenot Latvijas kultūras dzīvei nozīmīgo projektu," norādīja ministrs.

Arī Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC), atbildot uz Saeimas Pieprasījumu komisijas deputātu jautājumiem, uzsvēra, ka ne tikai šogad, bet arī 2010. un 2011.gadā, visticamāk, valsts budžetā nebūs naudas koncertzāles projekta realizācijai.

Zalāna lēmumu atzinīgi vērtē arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), kurš jau iepriekš, pildot kultūras ministra pienākumus, bija paudis viedokli, ka šāda līguma slēgšana ir bijusi tagadējai ekonomiskajai situācijai neatbilstoša un tā teksts ir juridiski apšaubāms.

Kā ziņots, J3B pērnā gada 30.decembrī noslēdza līgumu ar biroju "AB.SZK" par Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādi. Līgums izmaksās 6,77 miljonus latu bez pievienotās vērtības nodokļa.

Līgumā ar "AB.SZK" noteikts, ka būvprojekta izstrāde tiek apmaksāta tikai par faktiski paveiktiem darbiem pēc progresa ziņojuma saņemšanas un apstiprināšanas. Avansa maksājums līgumā nav paredzēts. Kamēr nav noteikts līguma izpildes sākuma datums un sākta būvprojektēšana, tikmēr nekādi maksājumi netiek veikti, apgalvoja J3B pārstāve.

Līguma slēgšana par Rīgas akustiskās koncertzāles būvprojekta izstrādi ir amorāla un grauj uzticību paziņojumiem par taupību, 7.janvārī pēc tikšanās ar Ministru prezidentu sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Viņš arī norādīja, ka nepieciešams vērtēt personu atbildību, kas šajā procesā bija iesaistītas, un šādu solījumu viņš saņēmis arī no premjera.

Koncertzāles projekta realizēšanai jau 2005.gadā tika iztērēti 86 205 lati, no šīs summas 1012 lati samaksāti par inženiertopogrāfiju, 42 055 lati - par AB dambja ģeoloģisko raksturojumu, 3186 lati - par skiču konkursa nolikuma transporta sadaļas un grafiskā materiāla sagatavošanu, 38 650 lati - skiču konkursa nolikuma sagatavošanas konsultantam, bet 1302 lati norādīti kā citi izdevumi.

2006.gadā Rīgas koncertzāles projektam izlietoti 390 414 lati, no tiem ekspertu algošanai - 29 280 lati, ārvalstu komandējumiem - 13 068 lati, skiču konkursa balvām un reprezentācijas izdevumiem - 227 147 lati, juridiskajiem pakalpojumiem - 7000 latu, arhitektu vizītēm Rīgā un konkursa žūrijas komisijas darbībai - 22 406 lati, par konsultācijām koncertzāles projektēšanas konkursa nolikuma sagatavošanai samaksāti 22 203 lati, par sabiedriskajām attiecībām - 25 095 lati, par AB dambja apsaimniekošanu - 9818 lati, bet par AB dambja ģeoloģisko raksturojumu - 28 037 lati.

2006.gada 20.decembrī valsts aģentūra J3B parakstīja līgumu ar Dānijas kompāniju "Cowi AS" par eksperta konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu Rīgas koncertzāles projekta realizācijā, līguma summa ir 247 754 lati. "Cowi AS" bija vienīgā firma, kas pieteicās konkursam. Izraudzītais konsultants sniegs J3B konsultācijas uz AB dambja iecerētās akustiskās koncertzāles pirmsprojekta stadijā, skiču un tehniskā projekta izstrādes stadijā, kā arī būvprojekta izstrādātāja iesniegto darba rasējumu un iepirkuma procedūras dokumentu izvērtēšanai.

Vēstule

Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram

LR Saeimas priekšsēdētājam Guntaram Daudzem

LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Jānim Strazdiņam

LR Ministru prezidentam Ivaram Godmanim

Kultūras ministra p.i. Edgaram Zalānam

Latvijas sabiedrībai un medijiem

Rīgas koncertzāle ir kultūrā un ekonomikā pamatots projekts, kuru nedrīkst apturēt!

Rīga, 2009. gada 3. februāris

Jau kopš pašiem pirmsākumiem Rīgas jaunās koncertzāles projekts ir ieguvis krasi izteiktu politisku nokrāsu. Šķiet, ka demokrātijas apstākļos tas ir neizbēgami, jo valstiskus projektus virza tālredzīgi politiķi, taču ir jārēķinās ar to, ka politika ar tai raksturīgo pozīcijas un opozīcijas sacensību, politiskajām ambīcijām un cīņu par varu mēdz aizēnot jebkura jautājuma būtību.

Pēdējā laika notikumi saistībā ar Rīgas koncertzāles projektu rada risku, ka šis Latvijas profesionālās mūzikas kultūrai un valsts attīstībai ārkārtīgi nepieciešamais projekts varētu tikt apturēts. Līdz ar Latvijas Radio kora likvidēšanas un Kultūras un Izglītības ministrijas apvienošanas draudiem rodas iespaids, ka kultūra ir izvēlēta par uzbrukuma objektu. Latvijas politiķu izteikumi un lēmumi par Rīgas koncertzāles projektēšanas apturēšanu rada nopietnas bažas, ka krīzi var izmantot kā ieganstu, lai apstādinātu Latvijas kultūrai ļoti vajadzīgus projektus. Diemžēl mūziķiem nav traktoru, ar ko bloķēt autoceļus, lai piespiestu valdību mūs uzklausīt tāpat kā zemniekus.

Mēs, mūzikas dzīves organizatori un mūziķi, uzskatām:

1. Rīgas koncertzāles projekta attīstību nedrīkst apturēt. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, projektēšanas darbus iespējams izpildīt ilgākā termiņā, tāpat ir plaši jāpamato un jāskaidro izmaksas. Taču nedrīkst pieļaut koncertzāles projekta „iesaldēšanu” pavisam, jo tas draud ar nākotnes attīstības iespēju sagraušanu Latvijas profesionālās mūzikas kultūrai un Latvijas turpmāku atpalicību no citām valstīm (piemēram, Igaunijā ir uzbūvētas četras jaunas koncertzāles).

2. Atsaucoties uz publiski izskanējušajiem plāniem likvidēt valsts aģentūru „Jaunie „Trīs brāļi””, uzskatām, ka gadījumā, ja aģentūru patiešām plānots izformēt, Rīgas koncertzāles projekta vadība būtu jānodod valsts kapitālsabiedrībai „Latvijas koncerti”, kas ir galvenais koncertdarbības rīkotājs mūsu valstī un varētu plašāk iesaistīt koncertorganizācijas Rīgas koncertzāles projekta attīstīšanā.

3. Ņemot vērā apdraudējumu, kas radies Rīgas koncertzāles projekta virzībai, uzskatām, ka visiem Latvijas profesionālajiem mūziķiem, inteliģencei un tālredzīgi domājošiem sabiedrības locekļiem ir jāapvienojas sabiedriskā organizācijā, kuras viens no mērķiem būtu panākt Rīgas koncertzāles projekta īstenošanu. Sabiedriskās organizācijas dibināšanai ir jānotiek jau vistuvākajā laikā!

Turpinājumā no profesionālu mūziķu un mūzikas menedžeru viedokļa vēlamies sniegt skaidrojumu par to, kādēļ Rīgas koncertzāles projekts ir nozīmīgs kultūras un ekonomiskajā aspektā.

1. Visā Rīgas pastāvēšanas laikā nav uzcelta neviena koncertzāle, t.i., celtne ar šādu sākotnējo funkciju. Visas ēkas, kurās šobrīd notiek koncerti, ir pielāgotas koncertu rīkošanai, tādēļ tās nav atbilstošas akustiskiem, tehniskiem u.c. kritērijiem. Pasaulslavenie, lielie orķestri nereti atsaka savu uzstāšanos Rīgā atbilstošas koncertzāles trūkuma dēļ.

2. Latvijas akadēmiskās mūzikas pārstāvji ir sasnieguši ārkārtīgi izcilus rezultātus pasaulē un kļuvuši par visatpazīstamākajiem Latvijas zīmoliem ārpus valsts. Turpretī Latvijā nav atbilstošas vietas, kur uzstāties Marisam Jansonam ar viņa izcilo orķestri, Latvijā nav piemērotas zāles, kurā klausīties Andra Nelsona diriģētu orķestri, nav kur atbilstošā kvalitātē klausīties Baibas Skrides vai Elīnas Garančas sniegumu ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri utt.

3. Ja vēlamies, lai Rīga 2014.gadā varētu pretendēt uz Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusu, tad bez koncertzāles neiztikt, jo neviena pilsēta, kura šai godā ir bijusi, nav bez savas koncertzāles. Latvijā neatkarības gados ir uzcelts desmitiem jaunu sporta kompleksu un jau aizvadīts Pasaules hokeja čempionāts. Tālākā perspektīvā no tā varētu izrādīties maz prieka, ja cilvēka miesa, gars un dvēsele nebūs līdzsvarā un harmonijā.

4. Kultūra ir viena no valsts ekonomikas sastāvdaļām, tā šodien attīstītajā pasaulē ir aksioma. Apliecinājums tam bija arī 2008.gada Spīdolas balvas ekonomikā pasniegšana Andrejam Žagaram, Latvijas Nacionālās operas direktoram. Operas ēkas restaurācija deviņdesmitajos gados valstij izmaksāja lielu naudu, taču pēc tam LNO uzrādījusi spilgtus sasniegumus gan kultūras, gan arī ekonomikas jomā, turklāt primāri mākslinieciskie sasniegumi deva iespēju gūt augstus ekonomiskos rādītājus. Tūristi, kuri ik gadu jūnijā apmeklē Rīgas operas festivāla izrādes, pēc aptuveniem aprēķiniem Rīgā iztērē aptuveni vienu miljonu latu gadā. Eiropas koncertzāļu pieredze liecina, ka, izveidojot kvalitatīvu un stabilu koncertu un konferenču centru, kopējā atdeve reģionam ir prognozējama aptuveni 50 reizes lielāka nekā tiešie ieņēmumi no koncertzāles darbības. Piemēram, Luksemburgas pieredze liecina, ka jaunuzbūvētā filharmonija ik gadu piesaista 250 līdz 300 tūkstošus apmeklētāju, kaut gan pilsētas iedzīvotāju skaits ir ap 80 tūkstošiem. Līdzīgus piemērus varētu minēt arī no citām valstīm. Ne jau velti šobrīd pasaulē tiek projektētas vai būvētas aptuveni 160 koncertzāles!

5. Rīgas koncertzāles projekta izmaksas uz valsts kopējo izdevumu fona ir samērīgas, it īpaši tās skatot nākotnes, tuvāko piecu līdz septiņu gadu perspektīvā. Jāatzīmē arī, ka publiski pieejamā informācija liecina, ka zemkopības attīstībai tuvākajos gados būs pieejami 2.5 miljardi(!) eiro, satiksmes nozarei 1.2 miljardi eiro, bet izglītībai un zinātnei – 0.5 miljardi eiro Eiropas Savienības līdzekļu. Savukārt kultūras joma Eiropas Savienībā ir nacionālo valstu kompetencē, un finansējums tai no Eiropas Savienības faktiski nav pieejams.

Šobrīd mums Latvijā ir būtiski saprast un respektēt, ka koncertzāles projekta īstenošana kopumā prasa aptuveni desmit gadus, no kuriem tieši celtniecība ir salīdzinoši visīsākais laiks. Lēmums par Rīgas koncertzāles celtniecību mūsu valstī tika pieņemts 2004.gadā, tā ka mēs esam aptuveni šī procesa vidū. Svarīgi ir spēt saskatīt šo procesu kopumā un pieņemt valstiski atbildīgus lēmumus, ņemot vērā ne vien šībrīža ekonomisko situāciju, bet arī valsts turpmākās attīstības perspektīvu.