Vēstule adresēta Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Ministru prezidentam Ivaram Godmanim (LPP/LC), Saeimas deputātiem, satiksmes ministram Aināram Šleseram, Latvijas Nacionālajai radio un televīzijas padomei, kā arī Latvijas Radio valdei.

"Mēs, apakšā parakstījušies, jautājam - vai tiešām atradīsies valsts amatpersona, kuras rīcība tiks ierakstīta vēstures grāmatā kā Latvijas kultūras vides iznīdēšana? Mēs aicinām nepieļaut "dziedošās zemes" simbola Latvijas Radio kora likvidāciju un nodrošināt tam konkurētspējīgus darba apstākļus, tādējādi arī sargājot Latvijas nemateriālas kultūras stūrakmeni - Dziesmu svētku kustību," teikts vēstulē.

Pēc diriģentu domām, pērnā gada Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku veiksmīgā un iedvesmojošā norise joprojām ļauj viņiem doties ikdienas gaitās ar pacilātu, darba prieka pilnu garastāvokli. "Latvija ir koru lielvalsts. Tā ir ne tikai ievērojamas kvantitātes, bet arī pārsteidzoši augstas kvalitātes zīme."

Tomēr drošības sajūtu par Latvijas koru augstās kvalitātes nezūdamību beidzamajā laikā ievērojami apdraudējušas runas par Latvijas Radio kora iespējamo likvidēšanu, kā arī Kultūras ministrijas eventuālo apvienošanu ar Izglītības un zinātnes ministriju, norāda diriģenti.

Viņu skatījumā Latvijas Radio koris ilggadēja mērķtiecīga darba rezultātā sasniedzis izcilu tehnisko un garīgo briedumu - kori aicina uzstāties Eiropas labākajos festivālos un slavenākajās koncertzālēs. "Radio koris neapšaubāmi ir viens no Latvijas pārliecinošākajiem un pazīstamākajiem vēstniekiem Eiropas Savienībā un zemēs, kas ap to," teikts vēstulē.

Turklāt Radio kora likvidēšana var radīt ārkārtīgi bīstamu precedentu, kas Latvijas pilsētu un rajonu pašvaldībām varētu sūtīt maldīgu signālu, ka kādas mākslinieciskas vienības likvidācija ir nesāpīgākais veids, kā atrisināt īstermiņa ekonomiskās problēmas.

"Nedrīkst aizmirst, ka korim ir ne tikai mākslinieciska, bet arī sociāla funkcija. Cilvēkam kā daudzmaz saprātīgi organizētai būtnei nepieciešams kāds pašizpausmes veids. Situācijā, kad retāk var iepriecināt sevi, kaut ko nopērkot, cilvēkam jo spēcīgāk rodas nepieciešamība socializēties garīgā plānā. Koris ir viens no populārākajiem šādas socializēšanās veidiem," teikts vēstulē.

Jau ziņots, ka šodien Latvijas diriģentu sanāksmē izvērtēja 2008.gada Dziesmu un deju svētku norisi un iezīmēja nākamo svētku vīziju.

Ar Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras darbības virzieniem sanāksmes dalībniekus iepazīstināja aģentūras direktors Juris Karlsons. Profesore Janīna Kursīte referēja par Dziesmu svētku mitoloģiju. Komponistu savienības priekšsēdētājs Uģis Prauliņš stāstīja par kompozīciju konkursu.

Sanāksmē tika iezīmēts 2013.gada Dziesmu un deju svētku modelis kora nozarē.