Laikā, kad pašmāju koncertdzīvē iestājies neliels klusuma periods, Stāmerienas grupas «Tranzīts» uzstāšanās Rīgā pagājušonedēļ kļuva par gaidītu notikumu, it īpaši mikroblogu vietnes «Twitter» un «Facebook» vidē.

Neilgi pirms koncerta sākuma Studentu kluba ārpusē vēl bija manāma visai liela drūzmēšanās. Klātesošo noskaņojums un sarunas gan ārpusē, gan iekšā liecināja, ka lielākoties klausītāji atnākuši «piedūriena» pēc. Vēlāk kāds nejauši satikts draugs īsā vārdu apmaiņā ironizēja, ka 80% no koncerta apmeklētājiem veido vietējā blogosfēra.

«Tādu atsaucību negaidījām,»

no skatuves sacīja grupas līderis Ralfs Rubenis, redzot, ka gandrīz katra jauna dziesma tiek uzņemta ar vētrainām ovācijām. Tāpat nedalītu publikas sajūsmu izraisīja «Tranzīta» dejotāju enerģiskās un sinhronās kustības.

Nemaz tik bieži negadās, ka pašmāju izpildītāju koncertos skatuves mākslinieki tiek saukti atpakaļ arī otro reizi. Tiesa, pēc pirmās tā dēvētās encore daļas, kad «Tranzīts» atskaņoja savu lielāko hitu «Es nevaru būt balts» (skatīt video!), grupa uz skatuves vairs neatgriezās.

Laiks atstājis savu ietekmi ne vien uz grupas dalībniekiem, bet arī pašu mūziku. Darbības sākumposmā 1990.gadu vidū «Tranzīts» bija tipiska eirodensa (eurodance) novirziena grupa, taču šobrīd dziesmu pavadījumi ir pārveidoti tuvāk mūsdienu tendencēm. Tomēr pēc koncerta vairāki apmeklētāji neslēpa, ka tas bijis lielisks enerģijas lādiņš turpmākajam piektdienas vakaram.