Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10856694t1hf89c.jpg)
Vakardienas «Depeche Mode» koncerts, kas bija trešā viņu viesošanās Rīgā, kļuva par pēdējā laika grandiozāko šovu - videoekrāns, gaismas, dekorācijas bija tiešām iespaidīgas.
Šķiet, «Depeche Mode» ir viena no tām dažām grupām, kas tādu «Arēnu Rīga» ar 10 000 skatītāju vietām varētu ikreiz piepildīt arī tad, ja brauktu koncertēt te katru mēnesi. Arī paši depeši jau jutās šeit kā pie savējiem (acīmredzot labā atmiņā palikušas iepriekšējās uzstāšanās reizes) – Gahans necentās īpaši mudināt publiku dziedāt līdzi tekstus, taisīt sasaukšanās ar pūli vai tamlīdzīgas klausītāju «uzkurināšanas», no viņa dvesa pārliecība, ka ir šeit gaidīts, un brīžiem viņam nācās pat nedaudz izbrīnīties, kad publika dažviet kūtri dziedāja līdzi vai nezināja vārdus.
Dīvaini, ka tieši «The Bravery» ir izvēlēti par «Depeche Mode» iesildītājiem, jo abu grupu muzicēšanas stili ir diezgan atšķirīgi, galu galā roks/postpanks un sintpops nav viens un tas pats... «The Bravery» jau kopš pērnā gada cirkulē mūsdienu rokmūzikas varoņu elites lokā, tiesa gan, kaut ko vairāk par kārtējo «Franz Ferdinand» vai «Interpol» uzlējumu viņos saklausīt grūti. Vakar grupa piedevām vēl krita koncerta skaņas tehniķu nežēlastībā, noskanot tik «plakani», ka neparādīja pat to potenciālu, kas viņos varbūt arī ir.
Tieši skaņas kvalitāte arī kļuva par «Depeche Mode» koncerta lielāko klupšanas akmeni. Pēc Krisa Rī, manuprāt, perfektās apskaņošanas vakardiena kļuva par zināmu vilšanos. Nezinu, iespējams arēnu ir grūti apskaņot vienmērīgi un skaņas baudījums kļūst būtiski atkarīgs no klausītāja atrašanās vietas. Ej nu uzmini, kur katrreiz labāk nostāties... Tomēr koncerta sākums, īpaši ievadošais «A Pain That I'm Used To» bija skaņas ziņā vārgs – pirmkārt, Gahana vokāls skanēja pārāk hallēti un klusi, bet bungām un ritmiem jūtami trūka asuma un pilnskanības, tie atgādināja drīzāk vīstoklī sarullētas avīzes dauzīšanu pret ozolkoka galdu, nevis sintpopa majestātisko varenību. Tiesa, laika gaitā skaņa pamazām uzlabojās, atradās arī vidējās frekvences, un tad, kad koncerts iegāja savā beigu fāzē, jau bija sasniegusi solīdu līmeni.
Pavisam kas cits sakāms par pārējām tehnoloģijām, kas tika izmantotas koncertā – lielais ekrāns, kas tika pēc vajadzības «graizīts» dažāda skaita, izmēru un formu mazākos ekrānos, kur tika demonstrēti gan uz vietas pa tiešo filmēti, gan iepriekš sagatavoti kadri; trīs iespaidīgās pie griestiem piekārtās konstrukcijas ar to gaismu «stabiņiem», informatīvais lodveida «tablo», kur dziesmu laikā parādījās tādi kā atslēgvārdi, piemēram: «destruction», «pain», «love» u.c.