Morning After:

Toms Rudzinskis

Vecums: 19 Grupā: saksofons Horoskops: Skorpions Hobiji: mūzika Īpaša pazīme: lisijs (no krievu val. – skūtgalvis)

Agate Dombrovska

Iesauka: Bučmūlītis Vecums: 21 Grupā: vokāls Horoskops: Ūdensvīrs Hobiji: dziedāšana, dejošana, ceļošana Īpaša pazīme: daudz smejos

Jānis Olekšs

Iesauka: Ola Vecums: 20 Grupā: basģitāra Horoskops: Lauva Īpaša pazīme: superdraudzīgs Miķelis Studers

Iesauka: Mičs (no Pludmales Patruļas, ar sarkano pludiņu) Vecums: 19 Grupā: ģitāra Horoskops: Zivs

Māris Vitkus

Vecums: 20 Grupā: taustiņi Horoskops: Ūdensvīrs Hobiji: mūzika un viss par un ap auto Īpaša pazīme: bieži lidinos mākoņos

Māra Dombrovska

Iesauka: M2R Vecums: 20 Grupā: bekvokāls Horoskops: Dvīnis Hobiji: smagā mūzika Īpaša pazīme: daudz sudraba

Daris Petrauskis

Iesauka: Darius Petrauskas Vecums: 19 Grupā: bungas Horoskops: Vēzis Īpaša pazīme: staigājoša un runājoša bungmašīna

Morning After – rīts pēc prieka vai skumjām, bezmiega vai sapņiem – mūzika, kas paceļ spārnos!

Kas ir Morning After?

Māris: Ansamblītis, kurā apvienojušies dažādi cilvēki un mēģina atrast jaunu veidu, kā pasniegt labu mūziku. Miķelis: Pašam liekas, ka tā ir laba mūzika, un gribas, lai arī citi tā domātu. Toms: Tā ir grupa, kas daudz dara, lai varētu daudz ko izmēģināt. Mēs esam izgājuši cauri dažādiem mūzikas stiliem, bet nedomājam pie tā apstāties. Māra: Morning After = tusiņš. Ir ļoti daudz grupu, kas savācas kopā tikai uz mēģinājumiem vai koncertiem, – mums tā nav! Morning After dalībnieki ir ļoti labi draugi, kuri sazinās arī ārpus grupas darbiem un kopā iet tusēties. Mēs esam viens vesels!

Par ko ir Eirovīzijas dziesma "Bye my baby, bye"?

Miķelis: Dziesma ir forša un lipīga. Turklāt mūziku un tekstu ir sarakstījis Eirovīzijas vecmeistars – speciālists, kurš šajā lauciņā stažējas jau vairākus gadus, – Mārtiņš Freimanis. Agate: Tā ir dziesma par meiteni, kura no rīta pieceļas un izdomā savu dzīvi apgriezt pilnīgi otrādāk. Meitene nebaidās un aiziet no puiša. Dziesma ir īsts Eirovīzijas standarts. Paldies Mārtiņam!

Kā sākās sadarbība ar Mārtiņu Freimani?

Toms: Mūsu menedžere Agnese atvilka Mārtiņu uz vienu no mūsu koncertiem, un mēs viņam iepatikāmies. Agate: Jau divus gadus domājām, ka varētu aiziet pie Mārtiņa un palūgt, lai viņš uzraksta mums dziesmu Eirovīzijai. Pagājušogad to neizdarījām, bet šoreiz negribējās laist garām izdevību.

Kāds bija svarīgākais aizgājušā gada notikums?

Agate: Es – tāpat kā meitene mūsu Eirovīzijas dziesmā – apgriezu savu dzīvi otrādāk – aizgāju no puiša, nomainīju dzīvesvietu. Tad jau sanāk, ka tā dziesma ir pilnīgi par mani! Jā, jā! (Sajūsmā.) Tu to speciāli pieteici Freimanim? (Jautā menedžerei.) Miķelis: Uzfilmējām klipu dziesmai "Lido", un pēc tam bija neliela videoprezentācija, kur sniedzām neaizmirstamu koncertu. Māris: Sāku mācīties Mūzikas akadēmijā. Māra: Baltic Beach Party pasākums, kurā uzstājāmies. Mājās ir foto, kurā redzams, kā mēs dziedam, un fonā – skats uz jūru. Fantastiski! Tas nav tas pats, kas spēlēt piepīpētā klubā.

Kas ir trakākais, ko esat dzirdējuši par Morning After?

Miķelis: Ka Morning After ir mazpazīstamākā, pelnošākā jaunā grupa Latvijā. (Smejas.) Agate: Mums ir tādi strīpaini skatuves tērpi, un viens fotogrāfs, ieraugot tos, nodēvēja mūs par grupu Rīgas Viļņi. Toms: Nevaru pateikt, ko esmu dzirdējis, labāk pastāstīšu, ko redzu! Negribu lielīties, bet no visiem grupas puišiem tieši man ir vislielākā meiteņu uzmanība. Varbūt tāpēc, ka stāvu priekšējā rindā?! Māris: Baumas un tenkas neklausos! Māra: Ka Morning After dalībnieki ir iedomīgi. Tā nu gan nav patiesība! Mums nav deguns mākoņos! Esam draudzīgi, atvērti un netēlojam nekādas zvaigznes. Nāciet pie mums, un iepazīsimies!

Vai jau bērnībā gribēji būt mūziķis?

Toms: Kā jau visi pārējie puikas, gribēju kļūt par kosmonautu vai ugunsdzēsēju. Arī par mūziķi, jo ar mūziku nodarbojos jau no trīs gadu vecuma. Jau bērnībā sapratu, ka nevarēšu strādāt no plkst. 9. līdz plkst. 17. Pirmkārt, tik agri nemaz nevaru piecelties, otrkārt – nevaru paciest rutīnu. Kāpēc tieši saksofons? Vecākiem patika šis mūzikas instruments. Mammai bija divas izlases ar "Sax After Midnight". Miķelis: Jā! Sākumā bija dažādas kafijas bundžas, kas tika dauzītas ar pildspalvām un zīmuļiem. Atmiņā spilgti ir palikusi kafejnīca, kurā spēlēja latviešu mūziku – Umpapā, umpapā!, un es skatījos, kā tās ģitāras spīd... Māris: Bērnībā dzīvoju Engurē, laukos pie jūras. Kad paliku viens un nebija ko darīt, tad vienkārši gāju ārā. Netālu no mūsu mājas būvēja vēl vienu māju, tāpēc tur bija salikti paneļi, uz kuriem kāpu augšā un dziedāju. Augšā gan uzrāpos, bet lejā nokāpt vairs nevarēju. Tad bļāvu tik ilgi, kamēr kāds izdzirdēja un nocēla mani zemē. Māra: Nē! Bērnībā mācījos spēlēt vijoli – tā bija tik šausmīgi apnikusi, ka gribēju to mest kaktā. Mammai teicu: Piedod, es nekad nenodarbošos ar mūziku! Bet nekad nesaki nekad! Nepagāja ne gads – un sapratu, ka bez mūzikas nevaru iztikt, un sāku mācīties spēlēt ģitāru. Mēs ar māsu (Agati Dombrovsku) esam dzimušas mūziķu ģimenē, un mūzika ir bijusi ar mums vienmēr. Agate: Liekas, ka es jau mammas vēderā dziedāju. Bērnībā spēlēju čellu, taču tas laikam gan bija man pārāk smags, tāpēc sāku dziedāt.

Kādām īpašībām jābūt, lai kļūtu labs mūziķis?

Toms: Spējai adekvāti rīkoties ekstrēmās situācijās un individualitātei, jo neviens neklausīsies divus Stingus vai divus Robijus Viljamsus. Miķelis: Muzikalitātei, dzirdei, stila izjūtai un pozitīvismam. Vēl vajadzētu būt sajūtai, ka mūziķi savā starpā nav konkurenti. Nevajag līst citu grupu lauciņā! Māris: Svarīgākais – jābūt labai fantāzijai, lai spētu izdomāt jaunas idejas. Gribasspēkam, mērķtiecībai un spējai izvērtēt. Māra: Talantam, mērķtiecībai, neatlaidībai un komunikabilitātei. Nedrīkst kļūt iedomīgs. Neesmu dzirdējusi, ka kaut viens liels mūziķis būtu iedomīgs. Tas pats Bēthovens diez vai atļāvās būt iedomīgs – kādas ir tās mūsdienu uzpūstās zvaigznes. Agate: Jāprot strādāt komandā, jābūt muzikālajai dzirdei un ritma izjūtai. Talantam. Tomēr reizēm cilvēki, kuri ir uzcītīgi, sasniedz vairāk nekā talantīgie.

Šobrīd internets aktīvi aizstāj cilvēku īsto komunicēšanos. Kā ir jums?

Toms: Neesmu pat slavenajos draugos. Informācijas tehnoloģijas – tas jau nav slikti, vienkārši mani tās nesaista. Miķelis: Jā, man tā ir, bet uztveru to tikai pozitīvi. Tas atvieglo dzīvi! Kāpēc man vajadzētu rakstīt dziesmu diskā un pēc tam to nest atdot? Varu nospiest vienu pogu – un dziesma jau ir aizsūtīta! Tomēr e-pasta vēstulēs ļoti nepatīk daudzpunkte. Kā teicis Imants Ziedonis – jo daudzpunkts garāks, jo prāts īsāks. Māra: Tā tiešām ir! Tomēr saprotu, kāpēc tas aizstāj. Jo nevajag pacelt savu pakaļu, lai izietu no mājas, – var vienkārši aizsūtīt e-pastu. Tā rodas vesela virkne dažādu problēmu – aptaukošanās, līka mugura... Jaunieši atrofējas. Līdz brīdim, kamēr internets nebija tik ļoti izplatīts, jaunieši sportoja, kaut vai basīti uzspēlēja. Visiem iesaku – nesēdiet pie datora, labāk ejiet uz ballītēm, satiecieties ar draugiem, iepazīstieties ar jauniem cilvēkiem. Patīk komunicēt ar cilvēkiem dzīvajā, jo tad var redzēt acis, dzirdēt balss intonāciju... Turklāt internetā cilvēks spēj sevi uztaisīt labāku – sagrozīt faktus, pārveidot bildi fotošopā. Agate: Tāpat kā visi citi, esmu iegrimusi interneta tīmekļos. Pateicoties internetam var sameklēt cilvēku, zinot tikai viņa vārdu un uzvārdu. Bet, protams, internets īsto komunikāciju nevar aizstāt.

Ko domājat par karavīriem, kuri dodas dienēt uz karstajiem punktiem?

Toms: Latvijai nevajadzētu tik aktīvi izdabāt ASV. Turklāt no tik mazas valsts kā Latvija tur nav lielas nozīmes. Latvijai vajadzētu būt savam viedoklim. Sīkāk grūti komentēt – Panorāmu skatos bieži, bet ne tik... (Smejas.) Miķelis: Visu cieņu! Viņi paši zina, ko viņi dara. Protams, tas ir liels risks un tur var iet bojā, kā tas jau noticis ar Latvijas karavīriem. Māris: Karavīri jau izpilda savu uzdevumu, tas ir viņu darbs. Turklāt ļoti nopietni pret to attiecas. Kāpēc viņi tur brauc? Tas ir atkarīgs no tā, ko mūsu kundziņi ir izdomājuši. Māra: Militārais temats man ir ļoti tuvs. Saprotu, ka daudziem karavīriem vilinājums doties dienēt uz karstajiem punktiem ir alga, kas – salīdzinoši ar Latvijas – ir ļoti liela. Bet Latvija noteikti nav tā valsts, kurai vajadzētu turp sūtīt savus karavīrus, jo mēs esam pārāk maza valstiņa un vēl mazāka nācija. Tas ir bezjēdzīgi! Agate: Piekrītu Māras teiktajam! Jo parasti dienēt dodas jauni vīrieši, kuriem mājās paliek sieva ar maziem bērniņiem.

Ja jums būtu uzticēts izveidot reklāmas kampaņu – Lietojiet atstarotājus! Kāda tā būtu?

Toms: Mēs varētu uztaisīt lielus, spīdīgus kostīmus, kas būtu atstarotāji. Un tad tusētos pa ielām. Agate: Tas noteikti būtu jautrs gabaliņš, kas pievērstu jauniešu uzmanību, pastāstot, ka atstarotājs ir stilīga fīča. Miķelis: Tas būtu vienreizējs šovs uz skatuves – sākumā skatuve būtu pilnīgi tumša, un tad, uzspīdot dažādām gaismām, varētu ieraudzīt milzīgus atstarotājus. Bet kampaņai noteikti būtu pozitīva noskaņa, nevis: Ja tu nelietosi atstarotājus – mirsi! Bet gan: Ja tu lietosi atstarotājus, tu dzīvosi! Māris: Galvā ienāca uzreiz divas lietas – 18. novembra krastmala un maziņš atstarotājlācītis. (Domā.) Morning After uztaisītu megakoncertu krastmalā, un ieejas cena būtu – Nopērc vienu atstarotāju! Māra: Tumša iela, brauc mašīna, bet skatpunkts ir no vadītāja. Autobraucējs neko neredz, un pēkšņi pretī stāv visi septiņi Morning After dalībnieki ar atstarotājiem.

Kura Holivudas puiša/meitenes ādā jūs gribētu iejusties? Kāpēc?

Toms: Breda Pita. (Smejas.) Viņš taču patīk meitenēm! Varētu pabūt kopā ar Andželinu Džoliju. Ui, viņa tiešām ir smuka! Miķelis: Džordža Klūnija. Šausmīgi patīk Martini reklāma! Forša ir arī filma Oušena banda. Māris: Džima Kerija, jo gribētu paļodzīt seju tā, kā viņš to var izdarīt. Turklāt viņš ir ļoti, ļoti talantīgs aktieris, kura smadzenēs daudz kas darās. Nu, lūk, gribu uzzināt, kas tieši!? Māra: Merilinas Monro. Vienkārši gribētu izjust – kā ir būt vispopulārākajai sievietei pasaulē? Bet ne ilgi, jo zinu, ka populāriem cilvēkiem ne viss ir tik salkani un skaisti. Agate: Sofijas Lorēnas, jo viņa ir šarmanta, eleganta, skaista sieviete. Kura gan tāda negribētu būt?

Kas liek puisi uzreiz pamanīt?

Māra: Puisim ir jābūt staltam. Uz ielas reti kad tādu var ieraudzīt – puiši ir sakumpuši. Viņam ir jābūt muskuļu masai un noteikti garākam par mani. Īsus es nemaz nepamanu, jo uz leju neskatos. (Pasmaida.) Agate: Puisis var nebūt nekāds smukulītis – galvenais, lai viņā būtu kaut kas tāds, kas mani pievelk. Vēl svarīgi, lai viņam būtu skaistas acis un stipras rokas. Man nepatīk maziņi un kaulaini.

Video: Morning After "lido"