Vislētāk lielajos kalnos komfortabli var paslēpot Slovākijā un Polijā. Paziņas un kolēģi brauc slēpot uz Alpiem un vēl citur, aicinot līdzi arī jūs. Taču jums kauns atzīties, ka nevarat atļauties iztērēt tik daudz naudas, turklāt baidāties no tik augstiem kalniem.
Normāla situācija, un tai ir risinājums – apmeklēt gan ģeogrāfiski, gan finansiāli pieejamākus kalnus Slovākijā un Polijā, priekšroku dodot pirmajai valstij.
Kur dzīvot?
Mīts par to, ka lēti ir doties slēpot arī uz Čehiju, nav patiess, jo trīs tur pieejamos kūrortus masveidā izmanto liela daļa no desmit miljoniem šīs valsts iedzīvotāju, tāpēc rodas pašpietiekamības efekts, un cenas līdzinās Itālijā novērotajām. Līdz ar to zinātāji iesaka doties uz Slovākijas Karpatu kalniem, kur cenas ir krietni zemākas, bet trases nebūt nav sliktākas un arī serviss ir gana augsts. Šajā valstī ir divas slēpošanai piemērotas kalnu grēdas – Augstie un Zemie Tatri. Labākie slovāku kūrorti atrodami tieši Zemajos Tatros ziemeļu nogāzē, kas ir mazāk klinšaini un vairāk sniegoti.
Slovākijā ir pieci vērā ņemami slēpošanas areāli, kuros ir daudz trašu. Tiem piešķirtas pat četras un piecas zvaigznes slēpošanas kūrortu pieczvaigžņu vērtēšanas sistēmā, tāpēc runas par to, ka šajā valstī slēpotājiem nav ko darīt, ir aplamas. Kā jau visos modernos Eiropas kūrortos arī Slovākijā atrodamajos var dzīvot viesnīcās pie pašām trasēm, taču tas noteikti izmaksā dārgāk nekā noīrēt kādu mājiņu attālākā rajonā. Šis serviss slovāku zemē ir ļoti plašs, jo internetā (www.yeti.sk) iespējams izīrēt sev dzīvesvietu dažādos reģionos. Tiesa, tiek uzrādītas tikai mājiņu bildes, bez saimnieka tālruņa numura vai konkrētas adreses, līdz ar to rezervēt var arī ne pārāk labu pansiju, taču tādi nu ir noteikumi. Toties izmaksas ir pietiekami zemas, lai sūdzības par īpaša servisa iztrūkumu būtu nevietā, – 250–300 Slovākijas kronu jeb četri pieci lati no cilvēka par nakti. Dažās no mājiņām tiek pasniegtas arī brokastis viena vai pusotra lata vērtībā. Iemesls, kādēļ mājiņas nav iespējams rezervēt tūrisma firmās tepat Latvijā, ir tāds, ka Slovākijā šādu apmešanās vietu ir 10 000 un tik daudz dzīves vietu firmu partneri nespēj apsekot.
Salīdzinoši viesnīcas, kas atrodas pie pacēlājiem, vienam cilvēkam par nakti izmaksā, sākot no 35 eiro jeb 24 latiem. Tās, kas atrodas desmit un vairāk kilometru attālumā no trasēm, izmaksā, jau sākot no desmit eiro. Cenā iekļautas arī brokastis.
Pajūgi un alas
Daudzi slēpotāji uz Slovākiju dodas ar savu auto, lai gan iecienīti arī grupu braucieni ar autobusu, jo tad nav jālauza galva, kā no viesnīcas nokļūt trasē. Ik pa laikam uz kūrortiem kursē autobusi, maksa par kuriem jau iekļauta trašu izmantošanas cenā.
Populārākā slēpotāju apmešanās vieta Slovākijā ir Poprada (1300 kilometru no Rīgas), kas atrodas starp Augstajiem un Zemajiem Tatriem. Pilsētu apdzīvo 55 000 cilvēku, un tās infrastruktūra ir ļoti augstā līmenī. Vienu no modernākajiem Eiropas atpūtas centriem šeit izveidojis pats krievu miljardieris Romāns Abramovičs. Cilvēki var izpeldēties gan moderni aprīkotā termālajā baseinā zem klajas debess, gan paslidot ledushallē, gan apmeklēt restorānus, krogus, klubus... Pilsētā radīts viss, lai pēc slēpošanas atpūtas prieki nenoplaktu.
No pilsētas var ērti doties uz daudzām trasēm. Patālu – 120 kilometru attālumā – atrodas kūrorts Donovali, taču liela daļa slēpotāju vienalga izvēlas tieši to, jo tas novērtēts ar augstāko atzīmi kūrortu pieczvaigžņu reitingā. Slēpošana Slovākijas trasēs parasti notiek no deviņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā, bet atsevišķās trasēs iespējams slēpot arī pa nakti. Slovākiem gan tas nenozīmē to pašu, ko latviešiem, kuri tiešām gatavi traukties pa kalnu nakts melnumā. Tatros slēpotāju nakts ir no sešiem līdz deviņiem vakarā, kad tiek ieslēgts pilns trases apgaismojums.
Donovalu kūrorts piesaista tūristus arī tāpēc, ka tur bez slēpošanas pieejamas vēl dažādas citas izklaides. Iespējams vizināties ar suņu un zirgu pajūgiem, sniega motocikliem, nodarboties ar paraglaidingu jeb planēšanu ar izpletni...
Daudzi slēpotāji iecienījuši dzīvot arī Jasnā, ko var uzskatīt par otru populārāko slovāku slēpošanas kūrortu. Tur savukārt paralēli slēpošanai var apskatīt stalaktītu un ledus alas. 12 kilometru garajā ielejā pie šā kūrorta ir visvairāk izīrējamo mājiņu. Attiecīgi Jasnā neizmukt no garām rindām pie pacēlājiem un vispār no lielām cilvēku masām.
Vairāk izklaides
Nedēļu ilgs grupveida brauciens uz Slovākiju vienam cilvēkam izmaksā ap 250 latu. Cenā iekļautas dažādas izmaksas: gan par ēšanu un nakšņošanu, gan par slēpošanu un pat peldēšanos termālajos baseinos. Salīdzinoši ar braucienu uz Itāliju vai Austriju tas ir par 200 latiem lētāks. Atšķirību cenā nosaka ne vien attālums no Latvijas un nakšņošanas izmaksas, lētāki ir arī pacēlāji. Slovākijas privātajās trasēs, kas ir nostāk no centrālajiem kūrortiem, par dienu jāmaksā četri vai pieci lati, bet Jasnā, Donovalos un tamlīdzīgos kūrortos jāšķiras jau no 11 līdz 13 latiem.
Slovākijas kūrortos ir attīstīta arī inventāra noma, tādēļ uz turienes kalniem var droši doties bez sava slēpju, nūju un zābaku pāra. Slēpju un sniegdēļu īre Slovākijā maksā, sākot no trim līdz astoņiem latiem par dienu. Apģērbam gan jābūt savam, jo to slovāki nepiedāvā.
Slovākijas kalnus ar Latvijas pauguriem nesalīdzināsi, tādēļ vismaz minimālas slēpošanas iemaņas pirms braukšanas uz ārzemēm ir nepieciešamas. Lai gan absolūti pamests nejutīsies arī iesācējs, jo instruktoru slovākiem netrūkst. Salīdzinoši, ja Latvijā garākie nobraucieni ir ap 200 metru, Slovākijā īsākās trases ir 600 metru garas. Tātad lejā kaut kā jātiek...
Labs variants iesācējiem ir decembrī un janvārī nedaudz patrenēties tepat Latvijā un februārī doties uz Slovākiju, kur būs īstā slēpošanas sezona. Tā sākas jau decembra beigās un turpinās līdz pat marta beigām, taču tieši februārī trases ir vislabākās, kad dabīgais sniegs radījis pusotra metra biezu segu.
Klimatiskie apstākļi Slovākijā ir līdzīgi kā Latvijā, taču vajadzētu ņemt vērā, ka, braucot augšā kalnā ar pacēlāju apmēram 20 minūtes, pārāk plāni apģērbušies atpūtnieki varētu arī pamatīgi nosalt. Tuvojoties pavasarim, kalnos jau var atkailināties un sauļoties, atpūšoties no slēpošanas.
Zemāki, bet salīdzinoši ar Latviju arīdzan gana lieli kalni (300–400 metru gari nobraucieni) ir tuvāk esošajā Polijā, to apmeklējums gan prasīs vairāk naudas nekā atpūta Slovākijas kūrortos. Atšķirība cenā rodas tieši apmešanās vietu dārdzības dēļ, jo pacēlāji trasēs izmaksā aptuveni tikpat. Polijas ziemas galvaspilsēta ir pa ceļam uz Slovākiju apskatāmā Zakopane, taču slēpotāju piekrišanas ziņā neatpaliek arī Širka, kurā netrūkst milzum daudz suvenīru bodīšu un krodziņu. Tomēr izklaides daudzveidības trūkums ir vēl viens iemesls, kāpēc pat paši poļi izvēlas doties slēpot uz dažādus atpūtas veidus piedāvājošajiem Slovākijas kūrortiem. Vēl viens iemesls šādai parādībai ir arī kūrortu trūkums – uz 39 miljoniem poļu pavisam ir trīs slēpošanas kūrorti, bet uz pieciem miljoniem slovāku tādu ir 25! Līdz ar to Slovākijas kūrortos vai puse slēpotāju ir poļi. Tas, vai kļūt par piekto daļu no Baltijas atpūtniekiem (tāda ir statistika attiecībā uz mūsu reģionu), katram jāizvēlas pašam.