Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/18/10904158t1hd4e0.jpg)
Leonīda Leimaņa jubilejai aprīlī tiks veltīti vairāki pasākumi – zinātniskā konference, filmu skate un izstāde, bet kinoteātrī Rīga varēs noskatīties filmu «Pie bagātās kundzes». Rīkotāji – Latvijas Kultūras akadēmija, Rīgas Kino muzejs, Eduarda Smiļģa teātra muzejs, Nacionālais Kino centrs.
Leonīds Leimanis (16.04.1910. – 06.07.1974.) ir viena no spilgtākajām 20. gadsimta Latvijas teātra un kino figūrām, kas mākslā un dzīvē ir spējis pacelties pāri sava laika ideoloģiskajām un estētiskajām klišejām un ir radījis tādas par kino klasiku kļuvušas aktierfilmas kā «Salna pavasarī» (1955, kopā ar Pāvelu Armandu), «Nauris» (1957), «Šķēps un roze» (1959), «Kapteinis Nulle» (1964), «Purva bridējs» (1966) un «Pie bagātās kundzes» (1969). Leonīds Leimanis ir zināms arī kā izcils teātra raksturlomu tēlotājs, – leģendas par Leimaņa skatuves tēliem, tāpat kā viņa filmu neordinārā vizualitāte, sakāpinātais dramatisms un skatāmība joprojām ir viens no spilgtākajiem latviešu kultūras vitalitātes apliecinājumiem. Programma:
- Trešdiena, 14.aprīlis
Plkst. 18.00 izstādes «Režisora galds. Leonīdam Leimanim 100» atklāšana ar LKA režijas kursa piedalīšanosPlkst. 18.30 unikālu vizuālo materiālu demonstrēšanai (Leonīda Leimaņa arhīvs, Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs)
- Ceturdiena, 15.aprīlis
Plkst. 16.00 «Šķēps un roze» Režisors Leonīds Leimanis 1959.g., Rīgas Kinostudija, 85 min.Lomās: Haralds Ritenbergs, Velga Vīlipa, Luijs Šmits, Alfreds Videnieks, Jānis Kubilis, Kārlis Sebris, Venta Vecumniece
Bijušais bagātnieks – namīpašnieks Grēve, kas tagad kļuvis par sētnieku paša kādreizējā namā, nevēlas to pamest. Viņš gaida «veco, labo laiku» atgriešanos, kas ļaus viņa meitu Daigu padarīt bagātu un slavenu. Taču Daiga ir laimīga tāpat – viņa mīl jautro Jurģi un, par spīti tēva dusmām, apprecas ar viņu. Saniknotais tēvs mēģina uzspridzināt māju, lai nogalinātu meitu un znotu.
Sarežģītus kombinētos kadrus veidojis izcilais filmu mākslinieks Viktors Šildknehts, kurš 20009.gadā saņēma «Lielo Kristapu» par mūža ieguldījumu.
Plkst. 18.00 «Nauris» Režisors Leonīds Leimanis1957.g., Rīgas Kinostudija, 90 min.Lomās: Haralds Ritenbergs, Velga Vīlipa, Luijs Šmits, Lilita Bērziņa, Dina Kuple, Harijs Liepiņš
Nelielā jūrmalas ciematā dzīvo Nauris ar vectēvu un mazo māsiņu. Vectēvs kopā ar veikala vadītāju Lazdānu nozog vērtīgus skolas mācību līdzekļus un paslēpj vecā brūža drupās. Nauris, negribēdams nodot vectēvu, cenšas nozagto slepus nogādāt atpakaļ, taču ar savu rīcību izraisa aizdomas. Pret Nauri nostājas daļa skolotāju, kam nepatīk viņa patstāvīgais raksturs, bet skolas biedri un draudzene Daina viņu aizstāv.
«Nauris» ir pirmā Rīgas mākslas un hronikāli dokumentālo filmu studijas filma, kas tapusi tikai vietējiem spēkiem – pēc latviešu rakstīta oriģinālscenārija.
- Piektdien, 16.aprīlī
Plkst 16.00 «Pie bagātās kundzes» Režisors Leonīds Leimanis 1969.g., Rīgas Kinostudija, 92 min.Lomās: Eduards Pāvuls, Līga Liepiņa, Kārlis Sebris, Luijs Šmits, Zigrīda Stungure, Artūrs Dimiters, Mārtiņš Vērdiņš, Valdemārs Zandbergs, Ēvalds Valters, Venta Vecumniece, Velta Līne, Ilze Vazdika
Inteliģentais bezdarbnieks Oļģerts Kurmis piepelnās kā ratiņstūmējs un kopā ar savu draugu, klaidoni Frīdi, atrod dažādus sīkus darbiņus pie Kalnkājas kunga, kurš cer tikt ievēlēts Saeimā. Kurmis jūtas atbildīgs arī par jauno meiteni Emmu Kārkls, kura nesen sēdējusi cietumā par sīkām zādzībām. Emma sāk strādāt par kalponi Kalnkāju namā un kopā ar Kurmi un Frīdi izlīmē mazmājnieku partijas plakātus, kamēr Emmu apcietina- nu jau par «politisku lietu».
Viena no skatītāju iemīļotākajām latviešu filmām ir radīta pēc Andreja Upīša romāna «Smaidošā lapa» motīviem. «Pie bagātās kundzes» ir Leonīda Leimaņa pēdējā filma, bet Rīgas kinostudijas vēsturē pirmā pilnmetrāžas filma, kas tapusi pēc Andreja Upīša darbu motīviem, un pirmā filma, kuras uzņemšanā izmantota sinhronā skaņu ieraksta aparatūra. Kinokritiķi šajā Leimaņa filmā atrod attālu līdzību ar itāliešu neoreālismu un tā interesi par «mazo» cilvēku.
Plkst 18.00
«Salna pavasarī» Režisori Leonīds Leimanis / Pāvels Armands 1955.g., Rīgas Kinostudija, 86 min.Lomās: Zigrīda Stungure, Oļģerts Krastiņš, Lilita Bērziņa, Žanis Kopštāls, Karps Klētnieks, Gundars Leimanis, Lidija Freimane, Mudīte Šneidere, Alfreds Jaunušans
19. gadsimta beigas Latvijā. Kalpone Madara mīl kalpu Andri, bet mantas dēļ apprec veco un bagāto Mālnieku saimnieku Miglu. Lielu māju saimnieces dzīve Madaru padara arvien skarbāku, viņa ir nežēlīga pret māsas ģimeni, bet pēc vīra nāves ļauj iet bojā pašas dēlam, domādama, ka Matīsiņš kavē viņas laulības ar Andru.
Filma tapusi pēc Rūdolfs Blaumaņa noveļu «Salna pavasarī», «Raudupiete» un «Laimes klēpī» motīviem. «Salna pavasarī» ir pirmā kinolente, ko pēckara periodā pilntiesīgi var dēvēt par latviešu patstāvīgo lielfilmu.
- Sestdiena, 17.aprīlis
Plkst 11:00 Režisora Leonīda Leimaņa dokumentālās filmas: «Kinogadsimts Latvijā. Leonīds Leimanis», 1999.g., 27 min., režisore Dzintra Geka «Tautas rakstnieks Andrejs Upīts»,1953.g., 10 min. Tautas rakstnieks sagaidot savu 75 gadu jubileju ceļā uz sociālistisko reālismu.«Daugava»,1953.g., 10 min. Romantisks ceļojums no Daugavas augšteces līdz Rīgai ar poētiskām dabas ainavām un padomju jauncelsmi likteņupes krastos. Plkst. 12.00 «Kapteinis Nulle» Režisors Leonīds Leimanis1964.g., Rīgas Kinostudija, 85 minLomās: Eduards Pāvuls, Kārlis Sebris, Ausma Kantāne, Voldemārs Zandbergs, Gunārs Cilinskis, Arturs Dimiters, Ēvalds Valters, Luijs Šmits, Egons Beseris, Edgars Mucenieks, Gunārs Placēns, Alfreds Videnieks, Rūdolfs Kreicums
Zvejnieku kolhoza lielo floti papildina jauns kuģis «Dzintars», kura komandā nolīgti nebūt ne prasmīgākie jūrasbraucēji. Par kapteini tiek iecelts nesen jūrskolu beigušais Valdis Nulle. Viņam jāsavalda dumpīgā komanda laikā, kad neizdodas nozvejot nevienu zivi. Tikko loms ir rokā, uz kuģa ierodas jaunā inženiere Sabīne ar pašas radītu, sintētisku trali. Zvejā atkal neveicas un prasīto plānu izpildīt nav iespējams. Vai Sabīnei izdosies atklāt traļa veidošanā pieļautās kļūdas un kapteinim Nullem – savaldīt dumpi uz kuģa?
Filma tapusi pēc tāda paša nosaukuma Egona Līva romāna.
Plkst 14.00 «Purva bridējs» Režisors Leonīds Leimanis 1966, Rīgas Kinostudija, 85 min.Lomās: Vija Artmane, Uldis Pūcītis, Lūcija Baumane, Elza Radziņa, Kārlis Sebris, Valentīns Skulme, Alfons Kalpaks, Eduards Pāvuls, Juris Lejaskalns, Olga Dreģe, Luijs Šmits, Mārtiņs Vērdiņš, Ēvalds Valters, Zigrīda Stungure, Ērika Ferda
Alaines muižas kučieris Edgars mīl vešerienes meitu Kristīni, taču ir pārāk temperamentīgs, lai Kristīnes māte viņu uzskatītu par labu precinieku meitai. Muižas sulainis Vīskrelis un staļļa puisis Sutka cenšas pavedināt Edgaru uz dzeršanu un draudzību ar kroga meitu Matildi. Kristīni tikmēr bildina bagātais saimnieks Akmentiņš. Baznīcā pie altāra, jau līgavas kleitā tērpta, Kristīne tomēr atsaka Akmentiņam.
Pēc Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem veidotā filma ir kļuvusi par spilgtu romantiskās melodrāmas paraugu — arī par vienu no režisora Leonīda Leimaņa populārākajiem darbiem (līdzās ironiskajai sociālajai drāmai «Pie bagātās kundzes», 1969). Filmas spēka kodols, arī tās milzīgā popularitāte skatītāju auditorijā ir skaidrojama gan ar literāro materiālu, pret kuru Leonīds Leimanis ir izturējies bez stindzinošas pietātes, ar pastāvīga, nobrieduša mākslinieka tiesībām, gan arī ar aktieru duetu. Vijas Artmanes Kristīne un Ulda Pūcīša Edgars ir kļuvuši par abu aktieru kanoniskām lomām. Kinofilma kļuva par iemeslu plašai diskusijai par atļaušanās robežām ekranizācijās.
Kādreizējās PSRS teritorijā filmu noskatījušies 26,6 miljoni skatītāju, tā pārdota arī daudzām pasaules valstīm. Filma «Purva bridējs» ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā.