«Vēl jo vairāk - ierobežotam interesentu lokam būs ekskluzīva iespēja interaktīva dialoga formā, izmantojot «Skype», uzdot jautājumus populārajam režisoram,» pastāstīja pasākuma organizatore Viktorija Zaiceva.
Bet līdz tam aicinām iepazīt Linča puses, par kurām runāts retāk.
Vienmēr vēlējies kļūt par mākslinieku
«Pirms sāku nodarboties ar filmu uzņemšanu, vēlējos kļūt par mākslinieku. Biju kā traks uz gleznošanu, uz attēliem,» saka Deivids Linčs, kurš pēdējo gadu laikā aizrautīgi pievērsies litogrāfijai. Viņš ne tikai rada darbus pats, bet arī uzņem filmas par šo tehniku.
2013.gadā iznāca Linča filma, kas veltīta Parīzes litogrāfijas studijai «Idem», kur strādājuši tādi izcili mākslinieki kā Anrī Matiss, Pablo Pikaso un Žoans Miro. Režisors kinolentē iemūžinājis visu litogrāfijas radīšanas procesu, īpašu uzmanību pievēršot mehānismu kustībai. Kopš tā laika Linčs radījis vairāk nekā 100 litogrāfiju. 2008. gadā norisinājās viņa pirmā izstāde. Francijā tapa arī mākslinieka darbu sērija «Suite de Paris».
Linča tēvs reiz teicis, ka Deividam nevajadzētu audzināt bērnus
Savā autobiogrāfiskajā filmā «Mākslas dzīve» («The Art Life») Deivids atceras, kā pēc mācību pamešanas Bostonas koledžā viņš aizbēdzis uz visai ellišķīgu vietu Filadelfijā, kura bijusi pilna ar «tumšām un biezām» bailēm un rasu naidu. Linčam tas esot paticis. Viņš pat uzaicinājis tēvu ciemos un rādījis eksperimentus savā pagrabā - augli, kuru jaunais mākslinieks atstājis sapūšanai, tikai lai redzētu, kā tas izskatīsies; mirušo putnu kolekciju, kā arī plastikātā ietītu beigtu peli.