Lai arī nupat, jūnija sākumā, izdevniecība “Hubro” laidusi klajā vien otro Hildes Marijas Holsenas ierakstu “Lazuli”, māksliniece jau ar pirmo, dažus gadus agrāk izdoto “Ask”, izpelnījās klausītāju un profesionāļu atzinību.
“Holsenas klejojošā melodija ir pilnībā apburoša. Pusceļā tā sāk spoguļoties elektroniski radītos toņos, pēc brīža jau atkal turpinot klejot uz savu galvu, lai abas beigu beigās atstātu apokaliptisku trokšņa traipu. Neparasti.” Tēlaini par 2015. gadā realizēto debiju izteicies laikraksta “The Guardian” apskatnieks. Turpinājums, vizuālās mākslas iespaidoto četru kompozīciju apkopojums “Lazuli” ir teju vai galīgs muzikāls mākslinieces paziņojums. Spraigais dialogs starp kompozīciju un improvizāciju, skaņas un mūzikas saspēle ir palīdzējuši radīt eksperimentālu, brīžiem izaicinošu, taču pilnīgu, pat nenovēršamu darbu. Darbu, kurā kaut viens izmainīts elements to padarīs par citu, par nesaprotamu.
“Visas albumā dzirdamās elektroniskās skaņas joprojām ir trompetes radītas, instrumenta akustisko skanējumu apstrādājot un pārveidojot. Līdzīgi kā ierakstā “Ask”,” skaidro pati māksliniece.
“Kopš pirmā albuma es turpinu rast dažādas pieejas akustiskās trompetes spēlei – gan ierastus, gan mazāk konvencionālus – lai atrastu arvien jaunus tembrālos toņus, tādējādi paplašinot reģistru arī elektroniski apstrādāto skaņu ainavā. “Lazuli” dzirdamais sākās kā improvizācija, kā kopdarbs ar gleznotāju Tīru Fūri Brandseteri (Tyra Fure Brandsæter). Mēs pavadījām laiku kopā un viena otras mākslinieciskās izpausmes ņēmām par iedvesmu sev. Albuma skaņdarbiem doti dažādu minerālu nosaukumi, ar kuriem krāsai tiek piešķirti toņi.”